Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāju bažas apstiprinājušās. No Nacionālā veselības dienesta saņemtie līgumu piedāvājumi apliecina, ka no papildus piešķirtajiem 7 miljoniem latu veselības nozarei šogad reģionu slimnīcām atvēlētas tikai kapeikas.
Vairums slimnīcas nesteidzas parakstīt līgumus un 1. augustā, kad paredzēta tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta vadību, cer saņemt skaidrojumus par finansējuma sadales kritērijiem.
Latvijas reģionu pacientu iespējas uz ārstēšanos un izmeklējumiem piešķirtais finansējums nepalielina un dramatisko rindu problēmu neatrisina. Turklāt vairākas slimnīcas nesaņems naudu arī par jau veiktajiem pakalpojumiem, nerunājot nemaz par iespējām sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus turpmāk. No 1. miljona latu, kas paredzēts ambulatoru rindu mazināšanai, tai skaitā uz diagnostiku un izmeklējumiem, Kurzemes reģionam, piemēram, atvēlēti tikai Ls 56 000, Zemgalei – Ls 46 000, bet Vidzemei – Ls 62 000. Arī situāciju stacionāros reģionā, papildus finansējums neuzlabo. Vidēji reģiona slimnīcām līdz gada beigām piešķirts papildus finansējums 3 – 24 pacientu ārstēšanai stacionārā. Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji cer, ka atbildīgās valsts amatpersonas, izpratīs situācijas nopietnību un radīs iespēju piešķirt papildus finansējumu.
Jau ziņots, ka 1. jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013. gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts. Pagaidām uz šo aicinājumu atsaukusies vien deputātes Aijas Barčas vadītā LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kas prasa Finanšu un Veselības ministriem nekavējoties rast risinājumu.
