Pagājušajā ceturtdienā konkursa «Sējējs» vērtēšanas komisija apmeklēja Slampes pagasta lauksaimniecības uzņēmumu SIA «Kalnāji», kas ir viens no lielākajiem piena ražotājiem Tukuma rajonā.
Vērtēja, bet punktus nelika
Komisija – priekšsēdētāja Iveta Ozoliņa, Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta (LD) direktora vietniece, komisijas priekšsēdētājas vietniece Gita Jansone, ZM LD Ciltsdarba nodaļas vadītāja vietniece, komisijas locekļi: Dace Guste, ZM LD Augkopības nozares vecākā referente, Ilga Šteinmane, SIA «Latvijas lauksaimniecības konsultācijas un izglītības centra» Zemgales lauku attīstības speciāliste – iepazinās ar saimniecības darbu, ieskatījās ražotnēs. Taču punktus neielika. Tas notikšot tad, kad būšot apskatītas citas konkurējošās saimniecības.
Vispirms komisija, ko pavadīja Ziemeļkurzemes lauku attīstības biroja vadītāja Ludmila Krastiņa un lauku attīstības speciāliste Daiga Bērzāja, tikās ar saimniecības vadītāju Vladislavu Butānu un speciālistiem – grāmatvedēm Anitu Dakstiņu un Brigitu Kleinbergu, zootehniķi Svetlanu Strahu, agronomu Juri Barkānu.
Vērtības rada cilvēks, par viņu jārūpējas
«Kalnājos» ir 38 darbinieki. Tā kā visu vērtību ražotājs ir cilvēks, tad arī šeit tiek domāts par tiem, kas uzņēmumā strādā. Kolektīvā ir iedibinātas labas tradīcijas, divas reizes gadā visi sanāk kopā Ziemassvētkos un Apkūlībās. Taču arī tad, kad tiek paveikt kāds kopīgs projekts, uz svinīgu atzīmēšanu tiek aicināts viss kolektīvs. Vēl esot bijušas arī Zivju dienas, Pirmās ganu dienas un citi svētki. Runājot par darbaspēku, – esot tā, ka viens otrs aiziet no darba «Kalnājos», bet pēc laika atgriežas atpakaļ. Saimniecība saviem strādājošiem piedāvā arī dzīvokļus. Vienlaicīgi ar darba līgumu, tiek slēgts arī līgums, ka dzīvokli izīrēs tik ilgi, kamēr cilvēks uzņēmumā strādā. «Kalnājiem» pavisam ir 17 dienesta dzīvokļi. Tāpat tiek gādāts arī par darba apstākļiem. Ar veco MTZ traktoru jau tagad grūti kādu jaunu mehanizatoru pierunāt strādāt, traktorā jāskan mūzikai, jābūt kondicionieriem…. Tiesa, laukos nemaksā lielpilsētas algas, taču iztikšana esot stabila un garantēta.
Audzē `Latvijas brūnās`
SIA «Kalnāji» izveidojušies 1993. gadā, nošķiroties no paju sabiedrības «Zemgale». Pamatā uzņēmumā ir 380 slaucamas govis, kuru vidējais izslaukums ir 5800 kg. «Kalnāji» dienā ražo sešas tonnas piena dienā. Notiek mērķtiecīgs selekcijas darbs. Ganāmpulkā audzē `Latvijas brūnās` šķirnes govis. Uzņēmumam ir piešķirts šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss. Piens tiek realizēts Rīgas piena kombinātam ar pašu nodibināta kooperatīva «Piena partneri» starpniecību, tādējādi esot iespējams nedaudz noturēt lielāku piena iepirkuma cenu. Tiek domāts arī par savas pārstrādes organizēšanu, un kooperatīvs ir iegādājies pārstrādes uzņēmumu «Zemgales piens». Kooperatīvā apvienojušies «Mārupes», «Belico» un vēl daži citi piena lielražotāji.
Lopkopībai neiztikt bez augkopības
"Mana pārliecība ir, ka nevar piena ražošana pastāvēt bez savas augkopības nozares, bez pašu ražotās spēkbarības," saka saimniecības vadītājs V. Butāns. Kopējā apsaimniekojamā zemes platība ir 1 822,46 ha, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 1 734,83 ha, no tās aramzeme – 1 390,71 ha. Daļa zemju ir pie Ķemeru nacionālā parka, kur dzīvo tauri un zirgi. Tās pļavas reizi gadā ir jānopļauj un jānovāc, tad var saņemt atbalsta maksājumus. Taču šajās pļavās aizvien jārēķinās ar neparedzamo. Tā reiz ziemā pļavas uzar a mežacūkas, un pēc tam nopļaut bijis ļoti grūti. Kad pļaujmašīnu pēc darba šādā
režīmā aizveda uz garantijas remontu, tur brīnījās, kas ar to mašīnu ir darīts. Saimniecība audzē kviešus, miežus, tritikāli, rapsi pārdošanai un nodrošina ar spēkbarību savu lopkopības nozari.
Graudu raža pagājušajā gadā bija 44 cnt/ha. V. Butāns lēš, ka šogad vajadzētu būt vairāk, kviešu raža varētu būt pat vairāk nekā 6 tonnas no hektāra. Vēl kuļams viens lauks šķirnes `Olivin`. Ražīga šķirne ir `Astron`, taču to pērn dabūja pārsēt, jo izsala. Tāpēc jau gribēja no šīs šķirnes atteikties, taču šogad vienīgi no šķirnes `Astron` iznākot pārtikas kvieši, jo lipeklis esot vajadzīgā daudzumā. "Acīmredzot šķirņu izvēli atkal nāksies pārvērtēt," saka V. Butāns.
"Saimniecība ir šķirnes sēklu audzētāja. Pamatā sēklu audzējam savām vajadzībām, tikai nedaudz arī pārdevām. Firmas mums vairs nepārdod B grupas sēklu, kas sertificētas sēklas iegūšanai ir nepieciešama. Iespējams, sadarbība varētu būt ar firmu «Kemira». Lai varētu ražot kvalitatīvu sēklu, par SAPARD līdzekļiem ir iegādātas iekārtas, torņi, pašiem ir iespējas žāvēt, šķirot, attīrīt." Kaltes jaudas – zem 2000 tonnām, šogad raža pāri 2000 t. lai varētu apgro
zīties, saimniecībā nožāvē graudus līdz kaut kādam normālam mitrumam un tad ved uz «Straumi» vai pārdod citam uzņēmumam.
Labāka – bezaršanas tehnoloģija
Spēkbarībai izmanto 5 tonnas graudus, tos placina pašu lopbarības ražošanas cehā. Agronoms J. Barkāns skaidro, ka labības audzēšanā iet uz bezaršanas tehnoloģiju. Tur, kur jāiestrādā mēsli, lauks jāar, tomēr aizvien vairāk ir lauku, kur izmanto bezaršanas tehnoloģiju.
Vasarājus sēj 200 ha, ziemājus – 500 ha. "Mans uzskats ir tāds, ja rudenī near, tonnu graudus vinnē; ja pavasarī near, tad tonnu zaudē. Esmu kādus piecus gadus to praksē pārbaudījis. Tāpēc jau arī par to, ka rudenī near, maksā subsīdijas," saka agronoms.
Ja rudenī nesēj, lauku nomiglo ar raundapu. Pavasarī strādā ar diskiem un tad sēj. J. Barkāns uzskata, ka jāpērk dziļirdinātājs, kas vienā gājienā apstrādā augsni, jo diski ne vienmēr tik kvalitatīvi sastrādā augsni, turklāt 10 cm dziļumā, bet dziļirdinātājs strādā 20 cm dziļumā.
Augu seku ievēro: vispirms lauks ir aizņemtā papuve (zālāji), nākamā gadā sēj ziemas kviešus, tad ziemas rapsi, pēc tiem ziemas kviešus un tad vasarājus ar zālāja pasēju. Tālajos laukos dažkārt nākas divus gadus pēc kārtas sēt ziemājus, tad vienu vai divus gadus – vasarājus, līdz ar to augseku ievērot ir grūtāk. «Kalnājos» audzē tikai ziemas rapsi, jo vasaras rapsim grūtāk cīnīties ar nezālēm un spradžiem, bet ziemas rapsis padevies ļoti labi – šogad devis četras tonnas no hektāra.
Nosakot nepieciešamā mēslojuma daudzumu, vadoties galvenokārt no lopbarības analīzēm, no iznesas. J. Barkāns saka, ka jau tāpat iedod mazliet mazāk minerālā mēslojuma nekā vajadzētu. Katru gadu kādā no objektiem taisa meliorāciju. Iepriekšējā gadā jau zināms, kur meliorācija būs nepieciešama. Kaļķošanu pagaidām nevajag.
Zāles Lopbarību pagājušā gadā saražoja 5000 tonnas. Tagad sāk ierobežot platības, lai intensīvāk audzētu zāles zaļo masu. Zālājos sēti arī tauriņzieži – lucerna, āboliņš, galega. Zālājiem deva papildmēslojumu un šķidro virsmēslojumu, kas iznākot lētāk.
Investē, piesaistot projektus
Vērtēšanas komisija tika iepazīstināta ar uzņēmuma uzskaites dokumentiem, bet lauku vēstures nebija, un tā arī neesot obligāta. Pesticīdu uzskaite ir. Tāpat arī «Kalnāji» ir SUDAT saimniecība, kur Lauksaimniecības ekonomikas institūta speciālisti veic uzskaiti un ekonomiskās darbības analīzi. Saimniecības grāmatvede Anita Dakstiņa sūta informāciju, katru gadu sniedz ekonomisko novērtējumu.
«Kalnājos» realizēti divi SAPARD projekti, kuru kopējais sabiedriskais finansējums bija Ls 131 368, par kuriem veikta lauksaimniecības iekārtu un tehnikas modernizācija un realizēts viens Eiropas savienības Struktūrfondu projekts (sabiedriskā finansējuma summa Ls 75 738 ) un realizācijas procesā ir ELVGF projekts ar sabiedriskā finansējuma summu Ls 125 646,98 bet kopējais finansējums – Ls 353 102,75 par kuru veic teļu kūts «Pienāji» rekonstrukciju. Šopavasar iesākts projekts, par kura līdzekļiem iegādāts graudu kombains «Claas Lexion 540c», cietā organiskā mēslojuma izkliedētājs «PTU – 6.0/13B», frontālā pļaujmašīna JF, aizmugurējā pļaujmašīna JF GMS 3202 Flex. Lopu piebarošanai noderēs «Strautmann» savācējpiekabe, kas zāles masu nogādās uz novietni, tāpēc šogad bija iespējams atteikties no vācu E sērijas pļāvējiem: viens lauku nopļaus, otrs savāks, un tādējādi būs iespējams atteikties no liekiem braucieniem pa lauku.
Šajā projektā paredzētas arī metāla konstrukcijas nepiesietai teļu turēšanai un durvju iebūve fermā «Pienāji», kā arī mēslu krātuves un kūts jumta, un skābsiena bedres rekonstrukcija objektā «Pienenes».
Pavisam saimniecībai bijuši pieci projekti, ar kuru palīdzību piesaista Eiropas savienības līdzekļus. Katru gadu apgūst vienu projektu, tādējādi uzlabojas gan darba apstākļi, gan produktivitāte un produkcijas kvalitāte.
