Vēlētāju īsā atmiņa ļauj negodprātīgiem politiķiem tikt atkal ievēlētiem

Apkopojot 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, sabiedrība par atklātību «Delna» un domnīca «Providus» secinājusi, ka deputātu pienākumus sāks pildīt vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, bet jaunajā Saeimas sasaukumā samazinājies dzimumu līdzsvars. Turklāt vairāk nekā pusei ievēlēto deputātu ir reputācijas riski, ko nevar vērtēt pozitīvi, īpaši tik nozīmīgā brīdī kā pāris mēnešus pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē, kad mūsu valsts un tās politiķi atradīsies ES starmešu gaismā.

“12. Saeimas vēlēšanu rezultāti labi ilustrē, ka vēlētāja īsā atmiņa un sabiedrības iecietība pret politiķiem, kas pieļauj gan sīkas blēdības un melus, gan nopietnākus pārkāpumus, ļauj negodprātīgiem politiķiem tikt atkal ievēlētiem. Mūsu apkopotā informācija liecina, ka jaunajā Saeimā ievēlēti deputāti ar pilnu spektru reputācijas risku,” secina Gundars Jankovs, «Delnas» direktors. „Delna aicina ievēlētos deputātus turpmāk strādāt godprātīgi, caurskatāmi un būt par paraugu Latvijas tautai, turot godā un cieņā Saeimas deputāta zvērestu un ievērot Saeimas deputāta ētikas kodeksu. Savukārt vēlētājiem ievēlēto deputātu darbs būtu jāuzrauga divtik rūpīgi un jāprasa atbildība par solīto.”

Mājas lapas Kandidatiuzdelnas.lv apkopotā informācija liecina, ka 54 no Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuri bija iekļauti datu bāzes izlasē pirms vēlēšanām, ir saskārušies ar dažāda veida reputācijas riskiem. Galvenokārt pārkāpti ētikas vai labas pārvaldības principi, taču jaunievēlēto tautas priekšstāvju vidū atrodami arī tādi politiķi, kas savā profesionālajā darbībā nonākuši interešu konfliktā vai pat atradušies uz apsūdzēto sola. Tomēr tas nav bijis traucēklis, lai kandidētu atkārtoti un saņemtu tautas piešķirtu mandātu. Sīkāk ar apkopojumu aicinām iepazīties infografikā un www.kandidatiuzdelnas.lv.

Jāturpina darbs pie 10 soļiem labākai un godīgākai Latvijai, jāgatavojas prezidentūrai ES Padomē

Viens no veidiem, kā politiķi var demonstrēt savu godaprātu, ir turēt dotos solījumus ne tikai vēlētājiem, bet arī sabiedriskām organizācijām. Tāpēc, lai 11. Saeimā uzsāktais darbs pie tiesiskuma stiprināšanas Latvijā tiktu turpināts, «Delna» un «Providus» jau pirms vēlēšanām nāca klajā ar «10 soļu plānu labākai un godīgākai Latvijai». Par savu atbalstu jaunajam plānam līdz vēlēšanām bija paziņojuši 4 politiskās partijas, kas ievēlētas jaunajā Saeimā – «Vienotība», «Zaļo un Zemnieku savienība», «No sirds Latvijai» un «Latvijas Reģionu apvienība». Tā kā plāna izpilde tiks regulāri uzraudzīta arī pēc vēlēšanām, «Delna» un «Providus» aicina savas nostājas par plānā iekļautajiem darbiem izteikt arī «Saskaņu» un «Nacionālo apvienību». Jau ziņots, ka iepriekšējais Saeimas sasaukums bija izpildījis vai uzsācis darbu pie 8 no 10 iepriekš definētajiem soļiem nozagtās valsts atgūšanā.

„Tā kā šajās vēlēšanās balsojām arī par cilvēkiem, kuriem nākamgad pirmo reizi Latvijas vēsturē būs jārunā 28 ES valstu vārdā, pozitīvi vērtējams fakts, ka Saeimā atkārtoti ievēlēti 13 jeb divas trešdaļas deputātu no patreizējās Saeimas Eiropas lietu komisijas. Tas liek cerēt, ka Saeimā saglabāsies kapacitāte rūpēties par Latvijas interešu aizstāvību un Latvijas ieguldījumu ES lēmumu pieņemšanā. Te nozīmīga loma ir arī Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, kura darbs arī saņēmis pozitīvu vēlētāju vērtējumu. Tajā pat laikā pilsoņi nav devuši mandātu darbu turpināt patreizējai Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai,” saka Dace Akule, domnīcas «Providus» direktore.

Dzimumu līdzsvars un NVO pārstāvji jaunajā Saeimā

«Providus» apkopotā informācija liecina, ka jaunajā Saeimā ievēlētas tikai 19 sievietes. Tas ir mazāk nekā 11. Saeimā, kurā šobrīd vēl darbojas 26 sievietes, bet sākotnēji tika ievēlētas 23 sievietes. Proporcionāli frakciju lielumam 12. Saeimā, visvairāk sieviešu ievēlētas no «Nacionālās apvienības» (29% no kopīgā apvienības deputātu skaita), «No sirds Latvijai» (28%), «Vienotības» (17%) un «Saskaņas» (16%). Bet LRA un ZZS ievēlēto deputātu vidū ir vēl mazāks sieviešu skaits – attiecīgi 12% un 9% no kopīgā partiju deputātu skaita. „Tas dod pamatu diskusijām, vai Latvijā ir formāli šķēršļi sievietēm politikā vai šis ir sabiedrības – arī sieviešu – viedoklis par to, kam būtu jāstrādā Saeimā, vai arī galvenais kritērijs ir profesionalitāte,” saka Dace Akule.

Tāpat arī jaunajā Saeimā ievēlēti 52 deputāti, kuri ir kādas nevalstiskās organizācijas biedri vai vadītāji. Piemēram, no Zaļo un Zemnieku Savienības ievēlēti Latvijas pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš un vairāku lauksaimnieku organizāciju aktīvists Armands Krauze, bet no Saskaņas saraksta ievēlēta Regīna Ločmele-Luņova, kura vada Zolitūdes traģēdijā cietušo izveidoto biedrību «Zolitūde 21.11». „Pirms dažiem gadiem daļā sabiedrības valdīja negatīvs viedoklis par pilsoniskās sabiedrības pārstāvju kandidēšanu un kompetenci darbam Saeimā. Šie vēlēšanu rezultāti liek domāt, ka šī nostāja ir mainījusies,” norāda Dace Akule.