Vēlam veiksmes, uz priekšu!

Tukuma Mākslas skolā svētki. Pirmais izlaidums. Apliecības par skolas beigšanu saņems Ieva Mileika, Madara Kosolapova (glezniecība un keramika); Zane Lanka (glezniecība un porcelāna apgleznošana); Kristīne Moča, Sintija Miksone un Dzelde Dišlere. Lieli svētki tie ir arī jauno mākslinieču skolotājām Guntai Čivlei, Ilzei Pauliņai un Inesei Auziņai.

Tukuma Mākslas skolā svētki. Pirmais izlaidums. Apliecības par skolas beigšanu saņems Ieva Mileika, Madara Kosolapova (glezniecība un keramika); Zane Lanka (glezniecība un porcelāna apgleznošana); Kristīne Moča, Sintija Miksone un Dzelde Dišlere. Lieli svētki tie ir arī jauno mākslinieču skolotājām Guntai Čivlei, Ilzei Pauliņai un Inesei Auziņai.

Aizvakar jaunās mākslinieces aizstāvēja diplomdarbus. Absolventes pastāstīja par veikumu. Pateicās pedagogiem. Darbus izvērtēt aicināts arī mākslinieks Alberts Pauliņš. Otas meistars gari nerunāja, vien sacīja: "Gleznās, darbos viss taču redzams. Lietaskoki. Uz priekšu! Vēlu veiksmes!"

Ieva Mileika šogad beigs arī Tukuma Raiņa ģimnāziju. "Nezinu, vai izdosies iestāties augstskolā." Kur? Ieva klusē. "Teikt, neteikt?!" Draudzenes Madara un Zane pačukst priekšā: "Ievas sapnis ir studēt juristos. Gan izdosies." Bet pati Ieva pastāstīja par nākamo gleznu, kuru viņa nosapņojusi, un nu tā nedod miera. "Iedomājos gaišu, saulainu dienvidu pilsētas ielu. Dzeltenas, gaiši zaļas ēciņas rindojas ielas malā. Siltas, mājīgas kā dienvidu saulīte, pakāpusies zenītā, akās spoguļojas. Un es pati tajā pilsētā. Gleznā neredzama, bet viscaur iekšā."

Madara Kosolapova nāk no mākslinieciskas ģimenes. Tēvs – mākslinieks, teātri spēlē. Bet ar Madaras pievēršanos mākslai bijis tā – reiz uz E. Birznieka-Upīšu pamatskolu atnākusi G. Čivle un skolotāja Tīna (Valentīna Celmiņa) un strikti teikusi: "Šitā ir Madara. Viņa ies pie tevis uz pulciņu!" Madaras sapnis ir kļūt par arhitekti, bet – kas zina…

Zanei Lankai patīk magones. Pērn, nereti braucot no Tukuma uz Talsiem, Pūrē lūkojusi sārto magoņlauku. Gājusi laukā. Viegli, lai kādu ziedu nolauztu. "Viņas taču ir tik vieglas, ugunīgas, netveramas. Pati arī esmu gleznā. Labajā pusē, lūk, siluets. Neredzi? Ja gleznu atdos, uzdāvināšu to tētim. Viņam patīk, kā es gleznoju," teic Zane. Pati ar' kā magones zieds trīsuļo par labi padarītu darbiņu. Arī Zane vēlas būt par arhitekti. Tāpat kā pārējās vēlas mācīties un iegūt stingru pamatu zem kājām. Māksla taču nekur nepazudīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *