6. maijā rajona padomes zālē pulcējās pensionāri, kuri bija aicināti uz tikšanos ar labklājības ministri Ivetu Purni. Taču kārtējo reizi nācās vilties – ministre ar savu klātbūtni tukumniekus nepagodināja. Izrādās, tas tāpēc, ka otrdienas un pirmdienas esot Ministru kabineta sēžu dienas. Tad jau iznāk, ka ministre nemaz nopietni tikšanos nebija plānojusi, ja reiz tā jau labu laiku iepriekš noteikta tādā dienā, kad jau iepriekš zināms – nekāda braukšana nesanāks?!… Tomēr pensionāri bez atbildes nepalika, viņus uzklausīja mūsu rajona sociālās apdrošināšanas aģentūras vadītāja Evita Reimane un Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta pensiju politikas nodaļas vadītāja Dace Trušinska.
Strauji pieaug pensionāru skaits
E. Reimane:
– Tukuma rajonā, salīdzinot ar citiem rajoniem, ir liels jaunpiešķirto pensiju skaits. 2007. gadā piešķirtas 660 pensijas, bet šā gada četros mēnešos gandrīz 200 pensijas. Vidēji Latvijā ir tā, ka vienā rajona mēnesī nāk klāt 20 līdz 50 jauni pensionāri. Tā ka pensiju pārrēķinu var pieprasīt reizi gadā, strauji palielinājies iesniegumu skaits pensiju pārrēķiniem – pēdējos četros mēnešos saņemti apmēram 1000 iesniegumi.
No 2008. gada 21. janvāra 1. grupas invalīdi, kuriem ir ārstu komisijas slēdziens par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņem jauna veida pabalstu – invalīda kopšanas pabalstu Ls 100 mēnesī. No 2008. gada 1. janvāra atcelts paternitātes pabalsta ierobežojums, kas līdz šim nedrīkstēja pārsniegt Ls 392 mēnesī, nu aprēķinātie pabalsti ir ievērojami lielāki.
Bezdarbnieku pabalstu skaits ir ap 780 mēnesī un vidējais apmērs Ls 88. Tas liecina, ka bezdarbniekos reģistrējušies ļoti daudz jaunu cilvēku. Ja reģistrējas cilvēki, kuriem jau ir darba stāžs, tad šis vidējais pabalsts būtu lielāks.
Slimības pabalsti ir Ls 650 mēnesī. Kā teica E. Reimane, tad puse no šiem slimotājiem patiešām ir slimi, bet otra puse varētu būt, kas ļaunprātīgi izmanto šo iespēju, lai saņemtu naudu. Valstī par to notiekot cīņa, tiek kontrolēts, cik godprātīgi ārsti slimības lapas izraksta, tiek kontrolēts, kā slimnieks ievēro noteikto režīmu, un tādējādi izdodas līdzekļus ietaupīt.
Nav zināms, kā politiķi lems
D. Trušinska:
– Ļoti daudzi saņem piemaksās pie vecuma pensijas, kas šogad ir 19 santīmi par katru nostrādāto gadu līdz 1996. gadam. No šā gada 1. jūnija 19 santīmu vietā būs 40 santīmi. Tātad reāli par vienu stāža gadu saņems 21 santīmu vairāk. Ar 1. jūniju vairāk cilvēku varēs saņemt šo piemaksu. Šobrīd 19 santīmu piemaksu saņem tikai tie, kuriem ir 30 gadu darba stāžs vai, ja ir ar atvieglotiem noteikumiem piešķirta pensija (24 gadu darba stāžs, ja pensijas apmērs nepārsniedz Ls 135). Ar 1.jūniju varēs saņemt piemaksu tie, kuriem pensija nepārsniedz Ls 225. Ja viņam līdz šim nav bijusi piemaksa, tad ar 1. jūniju būs 40 santīmi. Piemaksa bija paredzēta ar 1 janvāri, taču budžeta pieņemšanas gaitā apstiprināja ar 1. jūliju, tad tika atrasta nauda un tomēr piemaksa palielināta ar 1. jūniju…
– Kāpēc nevar palielināt piemaksas ar 1. janvāri, pensiju fondā ir 225 miljonu pārpalikums?
– Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iepriekšējā Labklājības ministre Dagnija Staķe iesniedza demisijas rakstu. Ministrija iesniedza priekšlikumu, lai šīs piemaksas būtu no 1. janvāra un 40 santīmu apmērā. Budžeta pieņemšanas gaitā iznāca tā, kā iznāca. Šobrīd Labklājības ministrija ir iesniegusi valdībai vēlreiz pielikumu, lai no 1. janvāra paredzēto piemaksu izmaksātu kopā ar jūnija piemaksu, tas ir – lai būtu papildu piemaksa par šiem pieciem mēnešiem. Tas ir projekts, kas iesniegts valdībā, un nav zināms, kā politiķi lems. No nākamā gada plānots piemaksas paaugstināt līdz Ls 1. Arī te ir izstrādāts likumprojekts, kas ir iesniegts valdībā. Tas paredz: no 2009. gada 1. janvāra par katru darba stāža gadu līdz 1996. gadam būtu piemaksa – viens lats. (Ja šobrīd būs 40 santīmi, tad ar nākamo gadu būs 60 santīmi, lai kopējā būtu Ls 1.) Tas ir neatkarīgi, kad aiziet pensijā, un tas ir par darba stāžu līdz 1996. gadam. Vai politiķi šo likumprojektu apstiprinās, to pagaidām nevaram zināt. Droši vien tas ieguls līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai, jo tas prasa papildus 133 miljonus latu.
Pensijas līdz Ls 150 tika indeksētas aprīlī. Oktobrī, ņemot vērā inflāciju, indeksēs pensijas līdz Ls 150 latiem, ņemot vērā inflāciju un darba algas pieaugumu prognozēts, ka klāt nāk Ls 14. Savukārt pensijas no Ls 150 līdz 225 tiks indeksētas, ņemot vērā inflāciju. Ministru prezidents ir solījis pārskatīt arī septembrī šīs Ls 150 lielās pensijas, ja inflācija turpinās augt, tad šī robeža varētu tikt paaugstināta līdz 170 vai 180 latiem, un bez inflācijas tiks ņemts vērā arī algas pieaugums.
Ar nākamā gada 1. janvāri ir paredzēts paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. To saņem tie vecie cilvēki, kuriem nav darba stāža, invalīdi, kuriem nav tiesību uz invaliditātes pensiju, un apgādniekus zaudējušie bērni. Šobrīd
šis pabalsti ir Ls 45, bet invalīdiem kopš bērnības – Ls 50. Ar nākamo gadu ir paredzēts paaugstināt pabalstu uz Ls 60 un invalīdiem kopš bērnības uz – Ls 75. Pensionāriem paaugstinās minimālās pensijas. Minimālā pensija ir atkarīga no šī pabalsta, kas reizināts ar noteiktu koeficientu (tas atkarīgs no darba stāža). Palielināsies arī indeksācijai pakļauto pensiju loks. Divas reizes gadā tiks indeksētas pensijas līdz Ls 180. Ar nākamā gada 1. janvāri paredzēts indeksēt visas pensijas, arī tās, kuras pārsniedz Ls 225. Šobrīd ir tā, ka tās pensijas, kuras ir Ls 230, jau vairākus gadus netiek palielinātas.
– Strādājošiem pensionāram šobrīd no darba algas atvelk nodokli no pirmā lata, vai šis jautājums nav jārisina steidzami, par to jau runā gadu?
– Tas ir Finanšu ministrijas jautājums, jo nodokļu politiku veido Finanšu ministrija. Mēs pie viņiem vēršamies regulāri, lai pārskata pensijām neapliekamo minimumu līdz Ls 165, no kura atvelk šo nodokli. No nākamā gada pensijām tiks piemērots tāds pats neapliekamais minimums, kāds tas ir strādājošo darba algai, tas pašlaik ir Ls 80.
– Kad ieviesīs atraitņu pensijas?
– Ja viens laulātais nomirst, otrs varētu daļu viņa pensijas saņemt? Tas nav paredzēts. Pagājušā gada janvārī ir noteikts pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam t. i, ja vien no laulātajiem nomirst, tad otrs saņem apbedīšanas pabalstu divu pensiju apmērā un pārdzīvojušajam laulātajam arī divu pensiju apmērā. Tātad tiek saņemtas četras pensijas.
Atbildīgie – citi…
– Līdz cik gadiem cilvēkam ir jādzīvo? Pirms pāris gadiem Stradiņa slimnīcā pieņēma slimniekus, vīriešus, lai pārbaudītu prostatu. Es piezvanīju, man prasa, cik man gadu. Saku – 80. Man saka, jums jāmaksā. Pārbaude bez maksas ir līdz 75 gadiem. Tad iznāk, ka es dzīvoju par daudz ilgi, dzenu valsti bankrotā?
– Tas ir Veselības ministrijas jautājums.
– Labklājības ministrija varētu padomāt arī par slimajiem pensionāriem, kas nevar sev nopirkt zāles.
– No Labklājības ministrijas puses mēs nevaram ietekmēt zāļu atlaides. To var darīt Veselības ministrija. Te ir jānāk palīgā arī vietējai pašvaldībai.
– No vienas puses valstī veidojas situācija, ka vienam strādājošam ir jāuztur divi pensionāri. Bet no otras puses ir noteikts, ka bērnus līdz triju gadu vecumam neuzņems bērnudārzā. No kā māmiņas iztiks šos gadus, kad nesaņems pabalstu un līdz ar to nebūs arī pensiju pelnītāju? Vai tas ir valstiski lietderīgi?
– Tas ir sāpīgs jautājums. Es varu tikai ieteikt, ka jāmeklē aukle.
– Ne jau visas māmiņas pelna tik daudz, lai varētu samaksāt vēl auklei…
– Es jums šai jautājumā piekrītu.
– Ja cilvēkam ir Ls 230 pensija un tā pagaidām netiek pakļauta indeksācijai, vai tā pensiju sistēma nedegradējas, jo tad jau tos nodokļus godīgi maksāt nemaz nav vērts?
– Ar nākamo gadu paredzēts indeksēt visas pensijas. Es gan negribēju runāt par ierosinātajiem likuma grozījumiem, bet tie nosaka ļoti augstas minimālās pensijas – no Ls 180 līdz 270. Katrs no mums tādu pensiju gribētu saņemt, bet tas nozīmē, ka mums visiem būs vienādas pensijas, neatkarīgas no darba stāža. Un tiešam nebūs jēgas maksāt nodokļus. Tāpēc jau cenšamies noteikt to Ls 1 piemaksu par katru gadu līdz 1996. gadam, kad nebija nodokļu uzskaites un cilvēks neko nevarēja izdarīt. No 1996. gada cilvēks ir maksājis nodokļus, ja viņš ir maksājis no minimālās algas, tad, lai arī rēķinās, ka pensija būs minimālā.
– Kas tad ir tas garantētais iztikas minimums Ls 49, pēc kā to nosaka?
– Garantēto iztikas minimumu rēķina pēc 1992. gadā apstiprinātā Augstākās padomes lēmuma. Tas ir Ekonomikas ministrijas lēmums, un nav pārskatīts. Ja to šobrīd pārskatītu, skaitļiem vajadzētu būt pavisam savādākiem. Pensijas nav piesaistītas iztikas minimumam. To centrālā statistikas pārvalde rēķina, un tas iziet presē. Manuprāt, tas neatbilst šā brīža situācijai.
– Par pensiju palielināšanu runā un domā jau tikai divus pēdējos gadus. Es atceros, ka Ekonomikas ministrs Atis Slakteris teica, ka pensijas pielikums esot tikai labas gribas žests. Viņš neteica, ka mēs to esam godīgi nopelnījuši, bet gan, ka tas ir labas gribas žests, ka valdība mums to kā pīrāgu uzmet uz galda. Es domāju, ka valdības vīri tā nedrīkst runāt, jo tas cilvēkus aizskar.
– Es nevaru komentēt, ko saka Slaktera kungs. Es varētu vēl piebilst, ka likumprojektā, par ko tagad aicina parakstīties, vajadzētu būt, ka piemaksas pensionāriem tiek ņemtas no valsts pamatbudžeta, bet diemžēl tur nekas tās nav rakstīts. Ja notiks brīnums un Saeima to pieņems, tas viss aizies no sociālā budžeta. Nākamā gadā šie grozījumi izmaksās 461 miljonus. Uz diviem gadiem labi, nauda pietiks, bet ko darīs pēc tam?
– Bet kāpēc pensijas fondu ielika tagad pamatbudžetā?
– Šobrīd no strādājošajiem, kas maksā nodokļus, lielākā iekasētā sociālā nodokļa daļa aiziet pensijā, uzkrājumam paliek kādi 10%. Ja pensijas būs lielas, atņemt tās, protams, nevarēs, tās būs jānodrošina. Paaugstināsim sociālo nodokli, kas jau ir 9% – ko maksā darbinieks, un 33 % – ko maksā darba devējs. Mēs ar to nevaram iegūt nepieciešamo summu pensijām. Mēs ar tagadējiem strādājošiem to nevarēsim nodrošināt.
– Bet saka, ka vidējā alga valstī būs Ls 800…
– Tukuma rajonā cilvēki strādā zem vidējās algas valstī. No kurienes tad radīsies tie Ls 800? Vidējā alga Ls 800 nenokritīs no mākoņiem.
– No kurienes tā nauda nāk, ko valsts uzņēmumu pilnvarnieki saņem, tie ir tūkstoši un simti tūkstoši…
– Algas nemaksā no tā budžeta, no kura maksā pensijas.
– Bet kāpēc tad cilvēkus tā šķiro?
– Sociālais budžets ir domāts tikai pensijai un pabalstiem. To nevar izmantot nekam citam.
– Uz šo brīdi ministrijās un valsts iestādēs paaugstina algu par Ls 200, bet mēs saņemam Lagzdiņa sviecienu no Saeimas nama. Man neviens nevar pateikt, kāpēc viņam, lai segtu inflāciju, vajag Ls 200, bet man Ls 7. Kāpēc? Valsts uzņēmumi pilni ir ar padomes locekļiem, kas saņem tūkstošus ne par ko. Izglītības ministre Rivža 14 vietās algu saņēma, viņai jau nebija laika par izglītību domāt, bet jūs man stāstāt, ka naudas nav! Nauda iet pa labi un pa kreisi!
E. Reimane:
– Diemžēl Labklājības ministrijas priekšlikumus izskata ministrijās, nereti cilvēki, kuri šajās lietās nav iedziļinājušies. Gala vārdu saka Finanšu ministrija. Tāpēc mums jāturas kopā, jāseko līdzi notikumiem un par savām tiesībām jācīnās.
Rūta Fjodorova
Kastīte####
Sociālās apdrošināšanas aina Tukuma rajonā
*55 000 iedzīvotāji
*sociāli apdrošināti – 27 828 iedzīvotāji
*vidēja darba alga rajonā – Ls 333,40
*2007. gadā 8000 (60%) pensionāru saņēma pensiju no Ls 85 līdz 120
*pēc 2008. gada aprīļa indeksācijas Tukuma rajonā 13 026 pensionāri ir ar vidējo pensijas apmēru Ls 113,85, tai skaitā vecuma pensionāri – 10 715 ir ar vidējo pensijas apmēru Ls 118,95
*piemaksu pie vecuma pensijas saņem 8 552 pensionāri
*piemaksas vidējais apmērs – Ls 6,83
*invaliditātes pensijas saņem 93 pirmās grupas, 903 otrās grupas un 643 trešās grupas invalīdi
*apgādnieka zaudējuma pensiju saņem 574 cilvēki, vidējais pensijas apmērs – Ls 85,23
*ir 45 Černobiļas avārijas seku dalībnieku – invalīdu, vidējais pensijas apmērs – Ls 169
*ģimenes valsts pabalstu saņem 11 066 cilvēku
*bērna kopšanas un vecāku pabalstu saņem 850 vecāki
*bezdarbnieki – aptuveni 780 mēnesī, vidējais pabalsta apmērs – Ls 88
*slimības pabalstu izmaksa vidēji mēnesī – Ls 650
