Kad vecais gads pārmijās ar jauno – 2010.gadu, Milzkalnes iedzīvotāji, sekojot iepriekšējo gadu tradīcijai, devās pagalmā, lai kaimiņš kaimiņam novēlētu Laimīgu Jauno gadu.
Bija balta Jaungada nakts, lielām pārslām rāmi krita sniegs. Nikolajs Birulis jau bija iekūris ugunskuru, pie kura arī visi pulcējās. Engures novada pašvaldība ciema iedzīvotājiem, kā tas bijis arī iepriekšējos gados, dāvāja svētku salūtu. Pēc tā noskatīšanās pie ugunskura sastājās visi, kuri gribēja Jaunajam gadam izliet laimi. Rindā stāvētāji bija gan lieli, gan mazi. Līga Cvetkova, kura bija parūpējusies par laimes liešanas aprīkojumu, palīdzēja arī laimes lējējiem atšifrēt, ko izlietā laime nākotnē nesīs, vai stabilitāti, vai naudu, vai karjeru, vai ceļojumu, vai pavisam vienkārši – laimi dzīvot šajā ne pārāk labajā, tomēr tik skaistajā pasaulītē. Kamēr visi laimes izlēja un nezināmo nākotni izzīlēja, ausa 2010.gada pirmā janvāra rīts.
