Gadījumā, ja līdz Latvijai un Tukumam atnāks tā dēvētā "putnu gripa", par kaut kādu tur ekonomisko krīzi varēsim droši aizmirst, jo būs jāsāk domāt par fizisku izdzīvošanu… Tā, kaut ironizējot, trešdien sprieda rajona padomes telpās sanākušie.
Ar "putnu gripu" slimo tikai putni
Civilās aizsardzības mācībās 10. decembrī Tukuma rajona padomes telpās piedalījās visu dienestu, aģentūru un iestāžu pārstāvji, kuriem globālas pandēmijas gadījumā būtu jārūpējas par mums – iedzīvotājiem. Indra Liniņa no Sabiedrības veselības aģentūras Ārkārtas situāciju pārvaldīšanas daļas visus klātesošos – Tukuma slimnīcas, ugunsdzēsēju, rajona padomes un citu iesaistīto atbildīgo iestāžu pārstāvjus, iepazīstināja ar gripas "jaukajām" īpašībām. Slimojam mēs katru gadu ar kādu no gribas vīrusiem – A, B un dažnedažādiem viltīgiem šo vīrusa paveidu atvasinājumiem. Saslimšanām ir izteikti sezonāls raksturs, un parasti gripa izpaužas kā augsta temperatūra, klepus. Ik pa laikam vīrusu izraisīto komplikāciju dēļ kāds nākamo pavasari vairs arī nesagaida, tomēr tā nav tik izplatīta parādība, lai gripu uzskatītu par dzīvībai bīstamu slimību. Pret gripu – parasto – lieti noderot vakcinēšanās, jo, kā apgalvoja I. Liniņa, aptuveni varot paredzēt, kāds gribas vīruss plosīšoties nākamajā gadā… Taču, ja nākšot tā sauktā "putnu gripa" – aina zīmēsies daudz drūmākās krāsās. Slimos daudzi, slimos smagi un arī letālu iznākumu būs vairāk. Pašlaik gan ar šo īpaši bīstamo gripas paveidu slimo tikai putni un ļoti retos gadījumos, ja cilvēks ir ciešā saskarē ar šiem radījumiem, vīruss ķer arī viņu, tomēr no cilvēka uz cilvēku, kā to dara klasiskā gripa, pārceļot tas nespēj. Vēl nespēj…
Resursi ir, bet var nepietikt
Tas, cik bīstama var būt gripa, pasaules vēsturē ir pierādījies jau vairākkārt, piemēram, 1918. gadā tā dēvētā Spāņu gripa paņēma 20 līdz 40 miljonus cilvēku dzīvību. Pandēmija pasauli skāra arī 1957. un 1968. gadā. Tātad – šādām globālām nelaimēm ir tendence atkārtoties un būtu diezgan nesaprātīgi vismaz teorētiski neparedzēt, ka gripa var mūs skart arī šodien. Šī iemesla dēļ Pasaules Veselības organizācija uzdevusi valstīm izstrādāt savu rīcības plānu, kas tiktu iedarbināts gadījumā, ja sāktos postoša pandēmija.
Ko darītu Tukumā? Sanākušie izspēlēja scenāriju, kā būtu, ja būtu – ja īsi pirms Jaunā gada sāktos "putnu gripas" uzliesmojums. Tukuma slimnīcas direktore Dzintra Rabkeviča uzsvēra, ka vismaz slimības izplatīšanās pirmajās dienās resursu pietiktu – slimnīca varētu uzņemt pacientus un nodrošināt viņus ar medikamentiem. Tikai jautājums – ar kādiem? Pandēmijas gadījumā šis gripas vīruss būtu īpaši nežēlīgs, jo cilvēkiem vēl nebūtu izstrādājusies imunitāte. Savukārt vakcīnu būtu iespējams izveidot vien divu, trīs mēnešu laikā. Un jādomā, ka situācijā, ja gripa būtu aplipinājusi, kā to paredz scenārijs, 35% populācijas, līdz Latvijai šī vakcīna varētu arī nemaz nenonākt – vismaz ne laikā! Jau piektajā invāzijas dienā pietrūktu medikamentu gan slimnīcās, gan aptiekās, jo būtu cilvēki, kas mēģinātu ārstēties mājās, turklāt lielo slodzi varētu neizturēt slimnīcas personāls, nemaz nejautājot, kas par to visu galu galā maksās?
Slīcējs glābj pats sevi
Jautājumi radās arī Dainim Bērziņam – VUGD Tukuma brigādes priekšniekam. Piemēram, piedāvātajā scenārijā tiek runāts par individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kā noskaidrojās, runa nav pat par rajona iedzīvotājiem, kuriem būs paveicies vēl neaplipt ar gripu, bet gan par cilvēkiem, kas būs iesaistīti sasirgušo pārvietošanā, apārstēšanā. Izrādās, ne rajona padomei, ne valstij līdzekļi šim mērķim nav atlicināti un būs vien, kā smējās D. Bērziņš, jāšuj ugunsdzēsējiem pašiem savi marles apsējiņi. Situācija var būt ļoti nepatīkama arī gadījumā, ja vairāk nekā sešiem rajonā saslimušajiem ievajadzēsies mākslīgos plaušu ventilācijas aprātus. Valsts materiālajās rezervēs varētu, gan ne pārāk operatīvi, iegūt vēl tikai vienu papildu aparātu! Nenoskaidrots paliek arī cilvēkresursu jautājums. Kas viņiem maksās? Un kas viņus piespiedīs palīdzēt citiem – slimajiem?
Novērojums no malas – jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tādēļ labāk cerēt, ka ne Latviju, ne Tukumu nekad mūžā nesasniegs šāda gripa vai kāds cits pa gaisu lidojošs un cilvēkus slaktējošs vīruss! Jo citādāk būs vien jāpiekrīt rajona padomes izpilddirektoram Agrim Jaunkļaviņam, ka pandēmijas laikā darbosies teiciens: "Slīcēju var izglābt tikai pats slīcējs!"
