31. janvārī oficiālā darba vizītē Kandavu apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš bija paredzējis iepazīties ar Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumu (VKLT), audzēkņiem un pedagogiem, tikties ar novada izglītības iestāžu vadītājiem, iepazīties ar Kandavas novadu kā pirmo teritoriālās reformas rezultātā izveidoto novadu valstī, kā arī uzklausīt novada iedzīvotājus.
Pie VKLT augsto amatpersonu sagaidīja Kandavas novada domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis, VKLT direktors Ivars Lasis un Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons. Aktu zālē viņi tikās ar VKLT vecāko kursu audzēkņiem, kas iepazīstināja Valsts prezidentu ar sešām tehnikuma apmācību programmām (lauksaimniecības tehnika; autotransports; enerģētika; viesnīcu serviss, lauku tūrisma pakalpojumi; ēdināšanas serviss), pamatojot galvenos faktorus, kāpēc viņi izvēlējušies kādu no šīm specialitātēm. Savukārt VKLT direktors Ivars Lasis izteica gandarījumu, ka mūsu valsts augstākā amatpersona izrāda patiesu interesi par profesionālo izglītību.
Izglītība – Prezidenta uzmanības lokā
"Mūsu nākotnes sabiedrība veidojas bērnudārzos, skolās, tehnikumos un augstskolās. Mācību iestādēs veidojas cilvēka pasaules uzskats, turpmākie dzīves mērķi un plāni. Latvijas valsts veidojas uz zināmām vērtībām, un viena no tām ir zināšanas," sacīja Valsts prezidents V. Zatlers. Prezidents atbildēja uz audzēkņu jautājumiem, kas lielākoties skāra izglītību un darba tirgu.
Atbildēs prezidents centās uzsvērt, cik nozīmīga jebkurā jomā ir profesionālā amata prasme. Valstij vajadzīgi kvalitatīvi darbinieki, īsti sava aroda meistari. Prezidentaprāt, skolēni mēdz būt dažādi. Ne vienmēr draiskulīgākie un palaidnīgākie, skolu beidzot, izrādās tie sliktākie – dažkārt tieši viņi esot zinātkārākie, enerģiskākie un dzīvē sasniedz daudz vairāk.
Savukārt uz kāda audzēkņa jautājumu, ko darīs, kad trūks zinošu speciālistu tehniskajos priekšmetos, prezidenta atbilde bija tieša un nepārprotama: "Jums pašiem jākļūst pat pasniedzējiem!"
Tehnikuma direktora I. Laša mudināts, V. Zatlers dalījās atmiņās par savām skolas gaitām un izglītības nozīmi turpmākajā dzīvē. Ar cieņu Prezidents atcerējās savus skolotājus un augstu novērtēja pamatskolā gūtās svešvalodas zināšanas, kuras šobrīd var izmantot amata veikšanai. Tikai vēlāk, pēc gadiem, kad apzināmies iegūtās izglītības nozīmi, saprotam, cik liela nozīme ir prasīgiem skolotājiem, norādīja Prezidents.
Saruna ar novada izglītības iestāžu vadītājiem
Pēc tam Valsts prezidents tikās ar Kandavas novada izglītības iestāžu vadītājiem. Prezidents vēlējās uzzināt, kāda ir reālā pirmsskolas izglītības iestāžu saikne ar vispārizglītojošām skolām, kādas ir to sadarbības iespējas. Satraucošs visā valstī ir pedagogu trūkums un statistikas dati, kas liecina par tendenci pieaugt to audzēkņu skaitam, kuri nepabeidz 9. klasi. Arī pašreizējā mācību slodze skolās ir pārāk augsta. Šie un citi jautājumi izskanēja Prezidenta sarunā ar izglītības darbiniekiem.
Neapšaubāmi, risinot izglītības jautājumus, svarīgs ir valsts atbalsts. Šobrīd tāds nepieciešams, lai taptu bērnudārza «Zīļuks» piebūve, jo pašvaldībai šo ieceri realizēt tikai pašas spēkiem finansiāli grūti. Prezidents problēmu uzklausīja ar sapratni un solījās palīdzēt ar risinājumu.
Iedzīvotājus uztrauc veselības aprūpe un pensiju apmērs
Vizītes turpinājumā V. Zatlers devās uz Kandavas novada kultūras centru, kur mazajā Aktu zālē uz tikšanos bija sapulcējušies Kandavas novada domes deputāti, pašvaldības pārstāvji, skolu audzēkņi un iedzīvotāji.
Vispirms A. Ķieģelis informēja par teritoriālās reformas gaitu, par novada priekšrocībām un mīnusiem, par problēmām, kas traucē novada attīstību, tostarp minot nepilnības gan valsts investīciju sadalē, gan ES līdzekļu piesaistē.
Iedzīvotāji savukārt visvairāk uztraucās par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu lauku cilvēkiem, par zemajām pensijām, par politisko partiju nostāju finansējuma sadalīšanā pašvaldībām.
Kandavas novada feldšeru punktiem Cērē un Zemītē finansējums no valsts šogad vispār nav piešķirts. Rast skaidrību šajā jautājumā vēlējās Cēres pagasta feldšere Ilze Skvarcova. Prezidents pilnībā atzina šīs problēmas nopietnību. Kaut arī valstī ir reāls ģimenes ārstu trūkums, ģimenes ārsti nav ieinteresēti, lai strādātu arī ārstu palīgi-feldšeri. Prezidents norādīja: uz kopēju sarunu jāsanāk visiem ģimenes ārstiem, feldšeriem un pašvaldību vadītājiem un jautājums jārisina; tad otrajā pusgadā valsts finansējumu būs iespēja saņemt.
Kāds sirmgalvis, kurš darba mūžu pavadījis «Liepājas metalurgā» un veselībai īpaši kaitīgos apstākļos, izteica neizpratni par savu zemo pensiju. Vai gan viņš nebūtu pelnījis mūža nogalē dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi? Par zemajām pensijām sašutumu pauda vēl citi iedzīvotāji. Prezidents viņus uzklausīja ar sapratni, piebilstot, ka vēl šis gads būs valstī finansiāli smags, bet uzlabojumi gaidāmi nākamajā.
Savukārt novada Bāriņtiesas priekšniece Lienīte Reinberga informēja Prezidentu par satraucošo situāciju ar aizbildnībā esošiem bērniem, kuru novadā nav maz. Sāpīgākais ir tas, ka kopš 1997. gada aizbildņi par šiem bērniem saņem nepelnīti niecīgu finansējumu, proti, Ls 32 – uzturnaudu, bet Ls 38 – atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu. Kālab tāda nostāja no valsts puses? Prezidents solījās tuvākajā laikā rast risinājumu valstiskā līmenī.
***
Mums, kandavieniem, bija izrādīts liels gods, jo šī bija Valsts prezidenta šī gada pirmā vizīte, iepazīstot valsti un tās problēmas kopumā. Šogad, valsts nozīmīgo gadadienu gaidot, Prezidents solīja aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju padomāt, ko katrs var uzdāvināt Latvijai 90 gadu jubilejā; Ko katrs var darīt, lai mūsu valsts kļūtu skaistāka, zaļāka, un, pats galvenais – latviskāka! Jāsāk katram pašam ar sevi, savu māju, pilsētu, vidi, kur ikdienā dzīvojam. Ar piederības sajūtu.
"Prieks ciemoties Kandavā!" – tā savas oficiālās vizītes laikā apliecināja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
