Vēl, kā skaidroja E. Korčagins, Valsts Kontrole 2019. gadā veica likumības un lietderības revīziju 15 pašvaldībās. Tajā pārbaudīja, kā – cik lietderīgi un efektīvi – pašvaldības izlietojušas līdzekļus, būvējot dažādus infrastruktūras objektus. VK revidenti pētīja gan būvniecības procesa, gan pašas būves atbilstību racionālas finanšu līdzekļu izlietošanas, efektivitātes un ilgtspējas principiem noteiktajā pašvaldībā. Revīzijā vērtēja Bauskas, Carnikavas, Dundagas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Krustpils, Kuldīgas, Ludzas, Rugāju, Salacgrīvas, Siguldas, Stopiņu un Valkas novadu, kā arī Jēkabpils pilsētu, kur visur īstenoti lieli infrastruktūras attīstības projekti. No tiem lielākā daļa bijušas sporta būves, tostarp halles, baseini un stadioni, kā arī izglītības iestāžu ēku vai piebūvju būvniecība vai renovācija, kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, kā arī ceļu un laukumu atjaunošana. Vienlaikus Valsts kontrole bija aicinājusi iedzīvotājus ziņot par, viņuprāt, nejēdzīgiem projektiem.
E. Korčagins: ”Kāpēc šo tēmu izvēlējāmies? Pirmkārt, lai novērtētu pašvaldībās iedibinātās infrastruktūras attīstības plānošanas praksi un sasniegto rezultātu novērtēšanu, kā arī gribējām noskaidrot, vai pašvaldības rīkojas atbildīgi, izmantojot valsts budžeta izsniegtos aizdevumus. Jaunu ēku vai būvju būvniecība vai rekonstrukcija ir dārgi projekti, un, lai arī tie sniedz izglītības, aktīvās atpūtas un kultūras dzīves iespējas iedzīvotājiem, tas liek pašvaldībām uzņemties finansiālās saistības uz gadu desmitiem… Tad nu šajā informācijas klāstā vērtējām arī to, kur lēmumam par konkrēto objektu “aug kājas” – vai tas bijis nepieciešams iedzīvotājiem, vai tas bijis prioritārs, tātad tāds, bez kura pašvaldība nevar iztikt, vai tas minēts attīstības-plānošanas dokumentos, kā arī – kādas ir objekta būvniecības un tālākās uzturēšanas izmaksas. Vienlaikus skatījāmies, vai objekts ir saskaņots ar citām būvēm un iecerēm novadā un arī citos [blakus esošajos] novados, vai ir apzināti riski, ko tas var radīt, un vai pēc objekta pabeigšanas ir vērtēti sasniegtie rezultāti.”
Viena problēma, ko pašvaldībās konstatējuši revidenti – ja laikus neizrēķina būvējamo objektu uzturēšanas izmaksas, šie izdevumi var izmaksāt pat par 50% dārgāk un radīt īpaši lielu robu pašvaldības budžetā, turklāt – ilglaicīgi. Piemēram, kā stāstīja E. Korčagins, Stopiņos būvētais kultūras centrs sākotnēji bija plānots vien kā papildu mēģinājumu vieta sakuplojušajiem pašdarbības kolektīviem. Bet pēc tam…: “Sākotnējā ideja “aizgājusi kosmosā”, un tiek celts kultūras centrs ar četrām profesionāliem māksliniekiem domātām zālēm un ar daudz augstākām prasībām par… 11,9 miljoniem eiro! Par laimi pašvaldība atteicās no strūklakas uz jumta. Uzturēšanas izmaksas kultūras centram plānotas 50 000 eiro apmērā, bet esošo ēku – 29 030 eiro, taču kopumā, rēķinot nolietojumu un pārējos izdevumus, izmaksas pieaugs par 102 000 eiro gadā. Tas apliecina, ka nepārdomātas vēlmes rada daudz lielākas izmaksas.
Vai vēl kāds piemērs: Rugāju novada pašvaldības stadions, slavenākais stadions Latvijā, kas izmaksāja 849 818 eiro, lai gan Rugājos ir ap 1000 iedzīvotāju! Ideja ir skaista, bet – vai tiešām tur vajadzēja stadionu, kas paredzēts profesionālai futbola spēlei?! Īpaši vēl tāpēc, ka 18 kilometrus tālāk ir Balvu stadions, kur jau notiek sacensības. Turklāt šī stadiona derīgās lietošanas laiks beigsies 2022. gadā, bet par tā būvniecībai ņemto kredītu 703 863 eiro apmērā pašvaldība maksās vēl 21 gadu pēc tam. Turklāt saskaņā ar Latvijas futbola federācijas sniegto informāciju mākslīgais segums jāatjauno vienreiz 12 gados, un laukumam ar izmēriem 100×64 tas izmaksātu 250 000 eiro!
Tajā pat laikā vērtējām analogu piemēru – stadionu Jaunpilī, kuru piecus gadus vēlāk uzbūvēja par 464 875 eiro un pašu vajadzībām atbilstošu. Tāpēc – tas nav stāsts par to, ka nevajag sportot, bet gan par nepamatotu greznību, ko pašvaldības nereto pielieto, turklāt – uz kredīta.”
Vairāk lasiet piektdienas, 6. marta, laikrakstā ŠEIT=>
