12. aprīļa vakarā Tukuma kultūras namā pulcējās dejas cienītāji – visi, kam kāda saistība ar vakara jubilāriem – seno balles deju grupu «Valsis». Jāteic, ka savas darbības 15 gados šādu cilvēku ir krietns pulciņš! Tāpēc kultūras nama direktore Dace Lebeda pirms pasākuma zālē ienāca kā līgava – ar pamatīgu ziedu klēpi uz rokas! Savā jubilejā «Valsis» visus iepriecināja ar skaistu, deju krāsainībā un emocionalitātē pārbagātu koncertu.
Kā jau dzīvē – "ir smiekli un asaras vienā pļavā", tāpēc arī svētku reizē ieskanas paskumja nots: pirmā svece jubilejas svečturī, pirmā deja – «Brūklenājs» – veltīta kolektīva pirmajam vadītājam Egonam Kulbelim un nesen aizsaulē aizgājušajam dejotājam no pašu vidus – Gustavam…
Bet tad jau publikas priekšā nāk Brigitas Saliņas vadītais sieviešu vokālais ansamblis un dzied: "Neskaties atpakaļ, neskaties…" Taču – kā nu šoreiz bez tā! Un jaunas svecītes iededzas svečturī, un «Valša» "prezidente" Mirdza Rūtena atceras, kā tajā tālajā 1991. gadā Lauktehnikā kāds kungs viņu ballē trīsreiz uz deju lūdzis, pirms sadūšojies aicināt par partneri šajā deju kolektīvā: "Tas bija laiks, kad Kubelītis sāka organizēt retro deju grupu… Pirmoreiz uz mēģinājumu atnākot, bija aplis polkas jānodejo, lai redz, vai prot…"
Savukārt "kultūras ministre", ko šajā amatā savulaik iecēlis arī tas pats nenogurdināmais Kubelītis, – Ilga Lagzdiņa – atceras, kā kāru aci skatījusies uz dejotājiem, līdz kādudien Gusts Kīzenbahs ieteicies, ka jāņem tik savs partneris līdzi un jānāk šurp. Un tā, paskat, dejojot laiks paiet gluži citādi – krāsaināk, aizrautīgāk, draudzīgāk un bagātāk!
Pēc kāda laika kolektīvā ienākusi un par "finansu ministri" iecelta Anna Spalle, jo… viņa māk skaitīt naudu! Tā, gadiem ejot, katrs te atradis savu īpašo vietu, iejuties un iedzīvojies jaunos draugos, kam savus priekus, savureiz arī kādu bēdu izstāstīt…
Jubilāru dejotais «Cīrulītis», «Kaimiņiene», viesu – Kabiles kultūras nama retro deju kopas «Kamēr vari» – uzstāšanās, vēl vienas svecītes iedegšana – par godu piecu gadu sadraudzībai, un tad – «Valša» vārda devējas, krustmātes Ludmilas Gorbunovas nelielā atmiņu skice. Par to, kā vislielāko piekrišanu guvis viņas ieteiktais «Valsis», L. Gorbunova atceroties visai miglaini, jo viņu esot "piemeklējis senums", taču atmiņā labi palicis laiks, kad retro deju grupa izrādījās… bez savas mājvietas. Nav grūti iedomāties, kā tas ir, kad 35 līdz 50 cilvēku kolektīvam nav, kur palikt, nav mēģinājumu telpu… Un tad Kubelītis lūdzis, vai kultūras nams nevar paņemt savā paspārnē, un – vai kāds Kubelītim varējis atteikt?! "Bet tas nosaukums – «Valsis» – patiešām ir vislabākais, jo valsis ir aplis, un aplis palīdz uzturēt pasaules kārtību," savas uzrunas noslēgumā sacīja Gorbunovas kundze, kolektīvam vēlot nodejot līdz pat 51. jubilejai!
Jubilejas koncertu kuplu jo kuplu padarīja arī citi viesi: deju kopa «Kandavnieki», Tukuma kultūras nama Eiropas deju grupa «Romantika», Rīgas rajona Salas pagasta deju grupa «Gātes», Tukuma kultūras nama vokālais ansamblis «Sidrabrasa», Brocēnu novada Blīdenes vidējās paaudzes deju kopa. Jubilejas svečturis kļūst aizvien gaismasbagātāks – iedegas sveces Veselībai (vai bez tās kas maz iespējams?), Draudzībai, Mīlestībai… Sadarbībai, jauniem koncertiem, skaistiem ceļojumiem, nākamajiem 20 gadiem, un vēl, un vēl… Jo, kā sacīja kāda no apsveicējām, tik vieglu soli var dejot tikai ar vieglu sirdi!
Koncertam beidzoties, sākās tā īstākā apsveikšana! Katram dejotājam tika pa mīļam vārdam, pa bučai no kultūras nama direktores un pa iepriekš sarūpētai puķei. Tikpat sirsnīgi un mīļi savējos sveica arī «Valša» vadītāja Lidija Ruškule. Cits pēc cita ar jaukām, noderīgām, mīļām un asprātīgām dāvaniņām jubilārus sveica arī vieskolektīvi. Protams, arī publika savus mīluļus, radus un draugus nebija aizmirsusi!
Koncertam beidzoties, īstā jautrība tikai sākās! Un tas nu lai paliek aizrautīgo dejotāju pašu ziņā, līdz kuriem gaiļiem ballīte turpinājusies un cik kurpju pāriem zoles pagalam… Jo mēs taču zinām, cik milzīgu enerģiju un dzīvesprieku spēj dot deja!
