Kopš 1936. gada Kandavas vidusskola tiek saukta izcilā valodnieka Kārļa Mīlenbaha vārdā. Šogad K. Mīlenbaham 155. Par godu šim notikumam vidusskolā no 7. līdz 21. janvārim risinājās saistošu tematisku pasākumu cikls. Šāds plašs pasākumu cikls skolā notiek jau piekto gadu.
Glītākie rokraksti un domraksti
Cikls aizsākās ar 5. līdz 8. klašu skolēnu diktātu – glītrakstu konkursu. Diktāta tekstā ar vienotu nosaukumu «Valodnieks Kārlis Mīlenbahs» saistošā stāstījumā bija izklāstīts valodnieka dzīvesstāsts un valodas raksturojums. Glītāko domrakstu autoru vidū ir Linda Krauze un Marita Brūvere (no 5.a kases), Solvita Bernande (5.b), Gunta Konošonoka un Vita Vorkale (6.a), Kristīne Jakubovska (6.b), Elīna Labrence un Eiženija Matiļēviča (7.a), Līna Grīsle un Andra Kopmane (7.c), Rūta Kunkulberga un Diāna Rupeika (8.a), Dace Tene, Annija Videniece un Elva Štoferte (8.b), Madara Jansone (8.c).
"Latviski domāt, latviski runāt, latviski just"
Šis valodnieka citāts bija izraudzīts kā viens no domraksta tematiem konkursā 9. līdz 12. klašu audzēkņiem. Šo tematu izvēlējās vairums audzēkņu. Visaugstāko vērtējumu domrakstā ieguva Jānis Ulēns (9.b), Ēriks Bite (10.a), Jānis Cīcis (10.b), Reinis Siliņš (11.a), Viktorija Gedola (11.b), Renāte Heimane (12.a), Kārlis Gross (12.b).
Vēl 5. līdz 12. klašu skolēni savas pārdomas varēja izteikt dzejā, rakstot veltījumu savai skolai.
Olimpiādē – viss par latviešu valodu
Kad skolēnu roka un prāts domrakstā jau bija ievingrināts, sekoja skolas latviešu valodas olimpiāde, kurā 8. un 9. klašu audzēkņiem bija jāpierāda savas vispusīgās zināšanas. Šoreiz veiksmīgāko vidū – Annija Videniece (8.b), Diāna Rupeika (8.a), Madara Jansone (8.c), Nadīna Šenberga, Katrīna Zvaigzne, Elīna Peremeža un Laura Frīdenberga (9.c). Uzvarētāji balvā saņēma lineālu ar skolas logo un grāmatzīmi.
Piemiņas un pateicības brīdis
Izcilā valodnieka dzimšanas dienā – 18. janvārī – kā pirmā visā skolā notika audzināšanas stunda, kuru vadīja 12. klases skolēni. Šī bija īsta mācību stunda, kurā sākumskolas audzēkņiem jaunie pedagogi sniedza vispusīgu informāciju par Kārli Mīlenbahu, bet 5. līdz 11. klašu skolēniem pašiem nācās atklāt, cik plašas ir viņu zināšanas par valodnieku un viņa devumu valodas attīstībā kopumā.
Skolā iedibināta tradīcija, ka vidusskolas 10. klases audzēkņi uzņemas atbildību par K. Mīlenbaha vecāku kapa vietas aprūpēšanu Baznīcas kapsētā.
Lai audzēkņi vispusīgi apgūtu un nostiprinātu savas zināšanas latviešu valodā un apzinātos tās nozīmi, būtisks ir skolotāju nopelns. Kandavas vidusskolā dzimto valodu māca: Baiba Leitarte, Vēsma Grugule, Inguna Auziņa, Ilze Plezere, Kristīne Čākure un Antra Derkevica.
Latviešu valoda nav vienveidīga
Vērtīgu ieskatu latviešu valodā un tās daudzveidībā sniedza stāstniece no Ventspils Līga Reitere. Šis bija K. Mīlenbaha atcerei veltītā cikla noslēguma pasākums. Interesantā viešņa ir stāstniece (tā arī juridiski reģistrēta viņas specialitāte). Viņas raitā valoda ventiņu dialektā ātri vien ieinteresēja un aizrāva zālē sapulcējušos audzēkņus. L. Reitere atzina: "Ventiņ cilēk ir tieš un šerp, bet galveneis katram cilēkam tomēr ir būt pašam un neizliktes labākam kā viš ir!" Par interesantu nodarbi izvērtās dažādu apvidus vārdu atpazīšana. Zinošākie audzēkņi, kuri vislabāk orientējās dialekta izteicienos, saņēma ieejas kartes Amatu mājas apmeklējumam Ventspilī.
"Mums ir latviska skola, un tādai tai arī jābūt, jo nesam taču latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha vārdu," ar neviltotu pārliecību atzīst skolas direktore Vēsma Grugule. To apliecināja arī pārdomātais, vēsturnieka Kārļa Mīlenbaha ievērojamajai jubilejai veltītais pasākumu cikls.
