Bieži vien nelaime slēpjas tur, kur to nemaz negaidām, un gūt smagu traumu varam gandrīz jebkurā situācijā – neveikls grieziens ar tikko uztrītu virtuves nazi, no rokām izšļucis cirvis vai zāģis, kas, kam nez kādēļ esat gadījušies pa ķērienam… Un ir tikai viena vieta Latvijā, kur ķermeņa daļām palīdzēs atkal kļūt par jūsējām, kā arī te centīsies tās padarīt kustīgas. Tas ir Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centrs (LPMC). Tomēr, kā izrādījās, centra ķirurgu prasmes un iemaņas ir daudz daudz plašākas…
Stāsta Jānis Krustiņš – sertificēts traumatalogs, ortopēds. LPMC strādā kopš 1997. gada:
– Latvijā lielākoties plastiskā ķirurģija visiem saistās ar skaistumu, ar formām, krūšu formām, sejas, vēdera ādas nostiepšanu un tamlīdzīgi. Tomēr tā ir tikai neliela plastiskās ķirurģijas daļa. Visā pasaulē ar to saprot arī rokas ķirurģiju jeb visu, kas saistīts ar dažādām rokas slimībām, kā arī rekonstruktīvo ķirurģiju. Tas nozīmē, ka jebkurā ķermeņa vietā, kur ir kāds defekts, piemēram, kaulu, mīksto audu iztrūkums pēc audzēja likvidēšanas, mēs nosedzam šīs defekta vietas ar paša pacienta audiem. Tā ir rekonstruktīvā ķirurģija.
– Un uz ko koncentrējas jūsu klīnika?
– Mēs pārstāvam visu šo plastiskās ķirurģijas spektru, ieskaitot, arī kosmētisko ķirurģiju, bet uzsvars ir uz akūto un plānveida rekonstruktīvo rokas ķirurģiju. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs neoperējam arī kājas! Gadā veicam aptuveni 3000 operāciju, vismaz līdz šim. Kā būs tālāk – redzēsim.
– Salīdzinoši, ar ko nākas nodarboties vairāk – ar šīm akūtajām lietām, atrautajiem, nozāģētajiem locekļiem – vai tomēr ar plānveida operācijām.
– Vismaz 2008. gadā šī proporcija bija aptuveni puse uz pusi. Mazliet vairāk – plānveida operāciju. Taču klīnika apkalpo visu Latviju, un strādājam mēs 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā. Ja kaut kur valstī ir kādas traumas, kas saistītas ar ekstremitāšu bojājumiem – dažādi defekti, saspiedumi, norāvumi amputācijas, pacienti tiek pārvesti pie mums, kur veicam rekonstrukciju, revaskulizāciju. Revaskulizācija – tā ir asinsrites atjaunošana, piemēram, gadījumos, ja cilvēkam tiek sagriezts pirksts un vienlaikus norautas divas artērijas. Šādos gadījumos, kad vairs nenotiek apasiņošana, ķermeņa daļa strauji iet bojā. Cilvēki ar šādām traumām steidzami pie mums tiek nosūtīti vai atbrauc paši un viņi tiek pieņemti jebkurā diennakts laikā. Paralēli veicam, kā jau minēts, plānveida un plastiskās operācijas, kur pēdējās, protams, finansē paši pacienti.
Zināšanas izmantot Latvijā
– Vai vēl kaut kur Latvijā piešuj norautus locekļus vai veic līdzīgas manipulācijas?
– Ir gan Latvijā vēl speciālisti, kas var to izdarīt, tomēr, lielākoties mēs esam vienīgie, kas ar to nodarbojas. Pie mums arī šīs operācijas tiek apmaksātas.
– Tātad, piemēram, rajona slimnīcās neviens norautus pirkstus nepiešuj?
– Principā tā arī ir – visi tiek nosūtīti pie mums, tādēļ jau arī mums ir tik daudz veicamu operāciju. Taču domāju, ka atbilstoši Latvijas iedzīvotāju skaitam arī nav nepieciešami vairāki šādi mikroķirurģijas centri. Salīdzināšanai, piemēram, ASV ir viena šāda klīnika uz pieciem miljoniem iedzīvotāju. Un, jāsaka, ka arī ne jau visas akūtās pataloģijas jāoperē tiešām tūlītēji, jo ir jau veikta primārā palīdzība, bet, piemēram, ar rekonstrukciju pacients vēl var pagaidīt. Starp citu tieši pēdējā laikā rajona slimnīcās šī pirmā palīdzība tiek veikta kvalitatīvi un mūsu klīnikas speciālisti regulāri nodarbojas arī ar informatīvo darbu. Piemēram, tiek sagatavotie informatīvie izdevumi, kuros tiek aplūkoti ar plastisko ķirurģiju saistītie jautājumi, rīkojam kampaņas, sadarbojoties ar Katrastrofu medicīnas centru u.tml. Gribēju uzsvērt, ka arī visas bērnu akūtās pataloģijas un plānveida operācijas tiek veiktas pie mums. Operējam jebkuru bērnu, kurš satraumējies, pat, ja viņš ir tikai mēnesīti vecs. Mums ir arī savs bērnu ķirurgs.
– Operējat arī iedzimtas pataloģijas, piemēram, tā saukto zaķa lūpu?
– Ar šādām pataloģijām – zaķa lūpu, vilka rīkli un tamlīdzīgi – gan strādā Bērnu klīniskaja slimnīcā, kur paralēli ar mūsu centru, tiek veiktas arī citas operācijas, kas nepieciešamas, piemēram, dažādu traumu gadījumos.
– Un, kas ir jūsu personīgais "jājamzirdziņš" jeb kādās sfērās jūtaties spēcīgāks?
– Man patīk strādāt ar apakšstilbiem, īpaši, ja tas saistīt ar osteomielītu – kaulu iekaisumu, kad jāpārstāda kauls no vienas kājas otrā, jāpārstāda mīkstie, muskuļaudi u.tml. Tas ir tas, kas man patīk. Un, protams, arī visas roku slimības, jo man patīk operēt at mikroķiruģisko metodi. Katram jau ir kāda spēcīgākā puse, bet, protams, ja, runa ir par akūto ķirurģiju, tad visi dara visu! Starp citu daudz mūsu ķirurgi ir izglītojušies arī ārzemēs, piemēram, Singapūrā. Arī jaunos speciālistu sūtam uz dažādiem semināriem, apmaksājam viņu izglītošanos un, kas jo būtiski, labu pieredzi iespējams gūt ārzemēs, bet strādāt viņi atgriežas te – Latvijā.
Kāju īkšķi rokām
– Kā raksturotu vienu savu darba dienu?
– Karu dienu mēs te esam vismaz divi vadošie ķirurgi, dežūrbrigāde, protams, ja nav kāda lielāka operācija, piemēram, jāpārstāda liels tā sauktais lēveris, tad vienā operācijā varbūt nodarbināti pat pieci ķirurgi. Bet, ja paredzēts veikt vairākas nelielas plānveida operācijas, tās var būt pat 12 operācijas dienā. Neseno svētku laikā pacientu, kā jau tas ierasts, bija vairāk – cilvēki bija sagriezušies, savainojušies ar raķetēm u.tml.
Viena operācija var ilgs no 20 minūtēm, ja, piemēram, jāatbrīvo saspiests nervs, līdz pat 10 stundām – tās ir lielās rekonstruktīvās operācijas. Kopējais operāciju zālē pavadītais stundu skaits ir ļoti iespaidīgs.
– Ko nozīmē apzīmējums – "liela rekonstruktīva operācija"?
– Nu, piemēram, pacients ar nervu atrāvumu, kur tas atdalījies no muguras smadzenēm vai apakšstilba rekonstrukcija, it īpaši ja nepieciešams pārstādīt kaulu. Ilgs laiks jāpavada operāciju zālē, ja jāpiešuj, piemēram, kāju pirksti rokai. Tas tiek darīts, jo rokām ir būtiskāk saglabāt kaut jel kādu funkciju, piemēram, lai varētu kaut ko satvert, bet kāja bez kāda pirksta var iztikt. Piemēram, pagājušā gadā šāda operācija tikta veikta kādam bērniņam, kuram ir iedzimta pataloģija un viņš piedzimis bez pirkstiem.
– Kā vispār iegūst jūsu minēto nervu atrāvumu?
– Tā ir tipiska trauma motociklistiem, kas, lielā ātrumā braucot, atsitas ar plecu pret kādu šķērsli. Nervi tiek atrauti un roka šādā gadījumā izskatās kā nokarājusies pātaga. Šādu traumu var iegūt arī gadījumos, ja uzkrīt kāds smagums, piemēram, mežā koks – tad tiek salauzts vai izmežģīts plecs un atrauts nervs. Ko darām mēs? Galvenais operācijas mērķis ir atgūt šo funkcionalitāti – atjaunot muskuli, atgūt kustīgumu vismaz līdz elkonim, atjaunot bicepsu. Katrs gadījums ir individuāls, un arī metodes dažādas, piemēram, ir iespējams arī pārstādīt muskuli no kājas.
– Cik liela loma šādos gadījumos ir laikam?
– Protams – jo ātrāk pacients pie mums nonāk – jo labāk, bet principā šo procedūru būtu jāveic līdz trīs mēnešu laikā pēc traumas. Var ari vēlāk, pat pēc deviņiem mēnešiem, bet tad jau vairs var nebūt tik labi rezultāti, un tās ir cita veida operācijas, piemēram, tiek veidoti nervu apvedceļi u.tml. Principā, laiks traumu gadījumā noteikti nav mūsu sabiedrotais.
Kas dārgāk – invalīds vai operācija?
– Ja atgriežamies pie tēmas par iedzimtām pataloģijām, dzirdēts, ka operācijas ieteicams veikt jau ļoti agrā vecumā?
– Tas atkarīgs no problēmas. Piemēram, ja trauma vai pataloģija saistīta ar rokām un mēs zinām, ka bērna attīstība ir cieši saistīt ar kustībām – roku darbības attīsta smadzenes. Tādēļ šajā gadījumā operāciju, ja nav kāds pirksts, kas ietekmē rokas, piemēram, satveršanas funkcijas vai ja pirkstiņi saauguši kopā, kas traucē augt kauliem, svarīgi būtu šī operācijas veikt agrā vecumā. Tā robeža būtu – 2 līdz 3 gadi. Bet ir arī citas pataloģijas, piemēram, heangiomas jeb labdabīgi audzēji, kurus bieži vien nevajadzētu operēt līdz pat skolas vecumam, jo tie visticamāk paši spontāni pazudīs. Gadījumi ir visdažādākie. Un arī pie mums ir savs bērnu ķirurgs, kas var konsultēt – dakteris Dzintars Ozols.
– Un, kas ir nepieciešams, lai cilvēks nonāktu līdz jūsu centram?
– Kā jau visur – ģimenes ārsta nosūtījums. Protams, būtu dīvaini, ja cilvēks vēlētos veikt kādu tīri kosmētisku operāciju un nāktu pie mums ar nosūtījumu, jo tā ir viņa personīgā, nevis valsts problēma. Piemēram, krūšu palielināšana, lai arī cik psiholoģiski traumējoši tas arī kādai sievietei nebūtu, nav tas pats, kas atrauts pirksts vai kāda rokas slimība.
– Bet kā ir krūts vēža gadījumā?
– Ja audzēja izņemšanas gadījumā sievietei tiek amputēta krūts, mēs esam izcīnījuši tādu programmu, kas paredz, ka krūts rekonstrukciju apmaksā valsts. Mūsu centrā tiek piedāvāts viss rekonstrukcijas spektrs – ar espanderiem, implantiem, pašas pacientes audiem. Vajadzības gadījumā arī pretējā krūts tiek palielināta vai samazināta, lai tiktu panākta simetrija. Visas šī operācijas ir valsts apmaksātas. Vismaz līdz šim tā bija…
Operācija – tikai puses no darba
– Kā nojaušu, bieži vien jau cilvēki dažādas traumas mēdz iegūt alkohola reibumā?
– Jā, ir bijuši gadījumi, kad pacients pat neatceras, ka kaut ko nogriezis, atrāvis un nākamajā rītā netic, ka esam ko piešuvuši. Ir bijuši gadījumi, kad pacients ir dusmīgs, ka piešujam viņam roku, jo nu taču viņš nebūšot invalīds! Visādi gadās. Tomēr iepretim negatīvajam ir arī pozitīvās emocijas, kad viss ir izdevies.
– Kas ir pamatā tam, lai, piemēram, piešūta roka atkal pilnvērtīgi varētu funkcionēt?
– Es vienmēr esmu uzsvēris, ka operācija ir tikai šie 50%, bet atlikusī puse, lai atveseļotos, ir paša pacienta atbildība. Piemēram, ir ilgstoši jātrenē operētais loceklis. Dažos gadījumos, piemēram, dažādu plaukstu savilkumu gadījumā, pat var uz laiku izlīdzēties tikai ar pareiziem vingrojumiem, masāžām un iespējams atlikt operāciju! Ir pašam jāgrib tapt veselam!
Mums ir bijuši gadījumi, kas īpaši apbēdina, kad cilvēks tūlīt pēc operācijas uzsmēķē, kaut tas ir stingri aizliegts, un viss ilgo stundu darbs operāciju zālē ir vienkārši palaists vējā.
– Kādēļ tā?
– Piemēram, piešujot kādu locekli, ļoti būtiska, lai tas spētu funkcionēt, ir asinsrites atjaunošanās, citādi jums it kā ir roka, bet tā nekustas. Bet smēķējot sašaurinās asinsvadi, veidojas aizsprostojumi, tāpēc loceklis var atmirt. Ir valstis, kur, piemēram, pat netiek veiktas krūšu palielināšanas operācijas, ja paciente nav spējīga atteikties no smēķēšanas.
– Šī trenēšanās, fizioterapija noteikti jāveic speciālista klātbūtnē?
– Ir mums virkne valsts rehabilitācijas centru, bet arī pie mums ir savs ergoterapeits. Tas gan nav valsts apmaksāts. Bet, protams, ka ir gadījumi, kad pietiek tikai ar pāris konsultācijām un vingrināšanos var veikt arī mājās. Pie mums arī tiek izgatavotas dažādas ortozes, kas nepieciešamas, lai kādu ķermeņa daļu nakts laikā, kad nespējam kontrolēt savas kustības, notur locekli vajadzīgā stāvoklī u.tml.
– Vai darbs sniedz gandarījumu?
– Protams. Tomēr, jāuzsver – operācijas veikšana – nedrīkst būt pašmērķis. Es teorētiski, iespējams, varu rekonstruēt jebkuru kāju, bet jādomā arī par to, kā pēc tam pacients dzīvos. Reizēm daudz kvalitatīvāka dzīve un sadzīve cilvēkam var būt ar protēzi, nekā paša piešūto kāju, kuru bijis iespējams saglābt tikai daļēji. Bet tas jau ir arī psiholoģisks jautājums – kas katram pašam liekas pieņemamāks un kādu katrs saskata savu turpmāko dzīvi pēc traumas.
Latvijas plastiskās un mikroķirurģijas centrs:
Atrodas Rīgā, Hipokrāta iela 2 (Klīniskā slimnīca «Gaiļezers»);
Tālruņi konsultācijām: 67042642, mob. 26177339;
Jautājumi uzdodami arī – centrs@plastic-surgeri.lv
www.plastic-surgery.lv
Amputēto ķermeņa daļu saglabāšanai!
– atrast jebkuru ķermeņa daļu;
– ietīt norauto daļu tīrā audumā;
– ielikt to hermētiskā konteinerā vai polietilēna maisiņā; to visu ievieto citā konteinerā vai maisiņā, kas pildīts ar ūdeni, kurā peld ledus gabaliņi;
– amputēto segmentu paņemt līdzi uz medicīnas iestādi.
Uzmanību!
– Nelikt amputēto segmentu tieši uz ledus vai sniegā! Tādējādi amputētā daļa var apsalt un tiks neatgriezeniski sabojāta;
– Nelikt amputēto daļu tieši ūdenī vai kādā citā šķidrumā!
– Norautu pirksta replantāciju var veikt pat pēc 10 līdz 12 stundām, plauksta jāpiešuj 6 stundu laikā, augšdelms – 3 līdz 4 stundu laikā.
– Ja amputētā ķermeņa daļa ir PAREIZI atvēsināta, laiks, pēc kura var veikt replantāciju, gandrīz divkāršojas.
