Multiplā skleroze (MS) ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība. Tā katram pacientam noris citādāk, bieži vien pirmie simptomi paliek pat nepamanīti. MS ietekmē ne tikai pacientu, bet arī viņa radiniekus, kolēģus, draugus, paziņas. Tomēr ar šo slimību ir iespējams sadzīvot, ja vien blakus ir saprotoši cilvēki.
Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas (LMSA) aptaujā par MS piedalījās vairāk nekā 55 tūkstoši cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse atzina, ka nezina, kas ir multiplā skleroze. Aptaujas dati atklāj sakarību starp cilvēka vecumu un zināšanām – ja vecuma grupā līdz 14 gadiem par slimību pilnīgi neko nezina vairāk nekā 74% aptaujāto, tad vecuma grupā virs 50 gadiem nezinātāju skaits sasniedz 30%.
Multiplā skleroze ir autoimūna slimība. Tas nozīmē, ka organisms neatšķir savējās no svešām šūnām, tāpēc uzbrūk arī savējām. MS gadījumā uzbrukums ir vērsts pret mielīna apvalku, kas sargā vairākas nervu šūnas. Slimības gadījumā paša cilvēka imūnsistēma uzbrūk mielīna apvalkam, kas darbojas kā aizsargs, sedzot nervus šķiedras. Uzbrukuma rezultātā tiek traucēta nervu signālu kustība, iespējams, tā pat tiek apturēta pilnībā. Ir gadījumi, kad tiek bojātas arī pašas nervu šķiedras.
Mielīns ir balsta viela, kuras sastāvā ir ļoti daudz tauku. Mielīna apvalks nodrošina, ka pa nerviem notiek precīza un ātra elektrisko signālu kustība. Elektriskie signāli ir veids, kādā galvas smadzenes sūta signālus visam organismam, šos signālus uztver muguras smadzenes – šādi tiek nodota nepieciešamā informācija. Šis process MS gadījumā ir traucēts.
Kā atklāj respondentu sniegtās atbildes, vairāk nekā 65% aptaujāto vīriešu un vairāk nekā 47% sieviešu neko nezina par MS. Otra visbiežāk atzīmētā atbilde liecina, ka vārdu savienojums „multiplā skleroze” ir dzirdēts, tomēr informācijas par to trūkst – tā atzinuši vairāk nekā 23% aptaujāto. Vairāk informācijas par MS, tās attīstības gaitu, simptomiem, kā arī ārstēšanu var uzzināt LMSA mājas lapā www.MSlapa.lv.
Latvijā ar MS slimo vairāk nekā 3’000 pacientu. 3’514 aptaujas dalībnieki atzina, ka pazīst kādu MS slimnieku. Par MS var liecināt tādi simptomi kā nogurums, redzes, jušanas, koordinācijas, runas traucējumi. Laika gaitā, slimībai attīstoties, arvien izteiktāki kļūst kustību traucējumi. Slimība katram pacientam var izpausties citādāk, tās attīstības gaitu prognozēt ir ļoti grūti.
Vairāk par MS gan pacientiem, gan līdzcilvēkiem – www.MSlapa.lv.
