Tukuma dome ieplānojusi izveidot komisiju, kurai vajadzētu konstatēt, kāpēc iedzīvotājiem par apkuri februārī bija jāmaksā daudz vairāk nekā iepriekš, kāpēc strauji pieaudzis daudzdzīvokļu mājās patērēto megavatstundu skaits. Tāpat komisijai uzdots pārbaudīt daudzdzīvokļu māju siltummezglos ieregulēto temperatūru.
Šī gada janvāris – aukstāks nekā pērn?
Lai arī pārbaudes galīgie rezultāti tiks publiskoti Tukuma pilsētas domes komiteju sēdēs 5. martā, pilsētsaimniecības departamenta komunālinženieris Aleksandrs Fridrihsons skaidroja, ka viens no iemesliem, kādēļ jāmaksā vairāk, ir zemāka gaisa temperatūra janvārī. Pēc laika prognožu salīdzinošajiem datiem konstatēts, ka šī gada janvārī vidējā temperatūra bijusi zemāka (-0,2°C) par to temperatūru, kāda konstatēta pagājušā gada sākumā (+0,9°C). Tāpat esot jāņem vērā, ka janvāris un februāris bijis diezgan vējains.
Siltummezglā – vidēji +19°C
A. Fridrihsons skaidroja, ka atbilstoši domes izpilddirektora Ērika Lukmana rīkojumam apskatīti septiņi siltummezgli piecās mājās – Spartaka ielā 3, Kurzemes ielā 18, Spartaka ielā 9, Celtnieku ielā 4 un Smilšu ielā 42. Konstatēts, ka šajos siltummezglos nav ieregulēta augsta temperatūra: Spartaka ielā 3 ir divi siltummezgli – 18°/21°C, Kurzemes ielā 18 – 21°C, Spartaka ielā 9 – 22°C (tur noskaidrots, ka jau novembrī iedzīvotāji sūdzējušies par aukstiem dzīvokļiem, tāpēc arī temperatūra palielināta), Celtnieku ielā 4 – 20°C, Smilšu ielā 42 – 18°/19°C.
Vērtējot patērētās megavatstundas, visām šīm mājām patēriņš šajā gadā pieaudzis, taču precīzāka informācija tiks sagatavota līdz domes komiteju sēdēm.
A. Fridrihsons skaidroja, ka kādreiz katrai mājai bijis energopārvaldnieks, kas skaitītājus uzmanīja, taču tagad šādu pārvaldnieku nav, arī iedzīvotāji paši neko neregulē: "Šobrīd iedzīvotāji dzīvo tādā kā siltummezglu regulēšanas režīmā pa telefonu – kad ir par karstu vai par aukstu, zvana dispečeram, kas savukārt informē SIA «Tukuma siltums». Pēc saņemtās informācijas uzņēmums regulē siltummezglus, tas arī veic to apkalpošanu."
Uzņēmumam, kā atzina Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, par šo darbu tiekot maksāts no iedzīvotāju samaksātās apsaimniekošanas naudas.
Siltummezglus pārbaudīs
J. Šulcs atzina, ka ir pagājuši septiņi gadi, kopš uzlikti automātiskie siltummezgli, un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai iekārtu ekspluatācijā varētu rasties problēmas: "Visticamāk, vajadzēs visus šos mezglus apskatīt un pārbaudīt, lai redzētu, kā tie strādā. Jo – kā jebkura manta – arī šie mezgli ir gana ilgi kalpojuši, tāpēc jānoskaidro, kādas ir to darba spējas."
A. Fridrihsons skaidroja, ka amortizācijas laiks šādām iekārtām ir astoņi gadi, taču tas nenozīmējot, ka tie jāņem nost un jāmet ārā. Daudz svarīgāk būtu konstatēt, vai kāds posms nav aizaudzis, tāpat – vai nav notikusi kāda cita tehniska kļūme. SIA «Tukuma siltums» mezglus pārbaudīs; viņi šādam mērķim jau pieņēmuši darbā cilvēku.
Aicina iedzīvotājus būt aktīvākiem
Domes priekšsēdētājs arī atzina, – ja iedzīvotāji būtu gatavi šos mezglus regulēt, lai izvirza savu pārstāvi. Tagad, iespējams, patiešām nereti ieregulēta augstāka temperatūra nekā vajadzīgs, bet tas tiekot darīts tikai tāpēc, lai mājas iedzīvotāji būtu apmierināti. Ja mājai būtu cilvēks, kam pārējie uzticētos, tad viņš zinātu, kuros dzīvokļos ir aukstāks, kuros siltāks, kuros vajadzīgi papildu uzlabojumi.
"Protams, daudz labākus rezultātus siltuma taupīšanā varētu panākt ar regulējamiem radiatoriem, taču tad visā mājā tie būtu jānomaina un jāuzliek vienādi. Šobrīd katram tie ir savādāki, tāpēc nereti apkures sistēma mājā tik labi nedarbojas," atzina J. Šulcs.
A. Fridrihsons vēl piebilda, ka kādreiz, kad dome noteica maksu par siltumu, vidējai temperatūrai dzīvoklī bija jābūt 18°±2°C, taču šobrīd spēkā esošie būvnormatīvi paredz, ka dzīvoklī jābūt ne mazāk par 18°C, savukārt gala dzīvokļos jābūt pat 20°C. Tātad prasības ir augstākas.
