Vai pašvaldībām jāatmaksā «Piejūras» parādsaistības?

Stāsts par diviem miljoniem eiro

Kopumā, kā lasāms pašvaldību lēmumos, ir divi a/s «Swedbank» slēgtie aizdevuma līgumi – viens par 3 565 973 eiro noslēgts 2008. gadā – uz 20 gadiem un ar atmaksas termiņu 2028. gadā. Savukārt otrs līgums noslēgts 2015. gadā – par 505 022 eiro ar atmaksas termiņu līdz 2025. gada 30. jūlijam. Un šī kredīta galvotājas nav pašvaldības, jo izmantota ķīla – uzņēmuma tehnoloģiskās iekārtas un būves. Lai arī publiski pieejamajos dokumentos – Valsts Kases pārskatos par pašvaldību galvojumiem, paša uzņēmuma gada pārskatos –norādītais pašvaldību galvotā kredīta atdošanas termiņš ir 2028. gads (bet 2015. gadā ņemtā kredīta – 2025. gads), patiesībā, kā esam noskaidrojuši, kredīti par aptuveni 2 miljoniem eiro bija jāatdod jau šī gada septembrī. Taču, uzņēmumam vienojoties ar banku, panākts pagarinājums par četriem mēnešiem – līdz 2021. gada janvārim. Jāpiebilst, ka «Piejūras» gada pārskatā par 2019. gadu tiek uzrādīts vēl viens aizņēmums, kas a/s «Swedbank» ņemts 2018. gadā par summu 674 924,69 eiro – šis aizņēmums atmaksājams līdz 2023. gada 12. aprīlim. (Iespējams, šī līguma termiņš vēl nebeidzas, tāpēc tas netiek minēts…)

 Pamatkapitāls – niecīgs!

Tieši «Swedbank» 2019. gada sākumā lika pašvaldībām pievērst lielāku uzmanību «Piejūrai», kam, kā bija izskanējis publiski, ir maksātnespējas pazīmes, jo uzņēmums nebija ievērojis ar banku slēgto līgumu nosacījumus un finanšu disciplīnu. Pašvaldības, reaģējot uz bankas sniegto informāciju, organizēja uzņēmumā auditu, kas secināja, ka valde ir pieļāvusi finanšu pārkāpumus, tāpēc pašvaldības valdei izteica neuzticību un vērsās policijā. Viens no pirmajiem bankas nosacījumiem, lai stabilizētu uzņēmumu, bija aicinājums pašvaldībām ieguldīt līdzekļus «Piejūras» pamatkapitālā, palielinot to no niecīgajiem 7084 eiro līdz 394 350 eiro, par ko 2019. gada jūnijā pašvaldības arī lēma. Tādējādi Tukuma novada pašvaldības ieguldījums būtu 55 967,40 eiro, Engures – 13 991,85 eiro, Kandavas – 17 558,40, Jaunpils – 4938,30 eiro, Talsu – 63 649,20 eiro, Dundagas – 8779,20 eiro, Rojas – 7681, 80 eiro, Mērsraga – 3292,20 eiro, Jūrmalas pilsētas – 98 491,65 eiro. Tiesa, tā kā visas pašvaldības šādu lēmumu nepieņēma, pamatkapitāls tā arī nav palielināts! Kā pārliecinājāmies, šī gada 28. oktobrī, arvien tas palicis sākotnējā 7084 eiro apmērā. Tādējādi bankas prasība netika izpildīta!

Visu īpašnieku galvojuma nav

Neskatoties uz to, 2020. gada pavasarī, kad pašvaldības apstiprināja «Piejūras» gada pārskatu, uzņēmuma dibinātāji – Tukuma, Mērsraga, Rojas, Engures, Dundagas, Kandavas, Jaunpils, Talsu novada pašvaldības un Jūrmalas pilsēta – uzdeva «Piejūras» valdes loceklim Ērikam Zaporožecam sākt sarunas ar a/s «Swedbank» par divu aizdevuma līgumu pagarināšanu, nosakot jaunus kredītu atmaksas termiņus. Šo sarunu laikā banka izvirzīja nosacījumu, ka nepieciešams visu deviņu pašvaldību galvojums šiem aizdevuma līgumiem, kā arī apliecinājums, ka tiek akceptētas jaunās kreditēšanas likmes (kā skaidroja Tukuma novada domes izpilddirektore Inese Valtere, no 1,95% uz 2,95%). Lai arī pašvaldības, atskaitot Jūrmalu, šādus lēmumus šī gada jūlijā pieņēma, tajos netiek minēts, ka patiesībā kredīts tiek pagarināts tikai uz četriem mēnešiem… Bet, kā vēlāk noskaidrojām, pašvaldības zināja gan – tām bija jāzina, ka aizdevuma termiņš patiesībā beigsies jau pēc diviem mēnešiem – septembrī un ka pagarinājums nozīmē vien četrus mēnešus – līdz 2021. gada janvārim.

Tāpēc tas ir tikai loģiska, ka 19. oktobrī «Swedbank» izsūta pašvaldībām vēstuli, kurā brīdina par to, ka līgumu termiņi beidzas 2021. gadā. Jauns ir tas, ka līgums, iespējams netiek pagarināti…

Ilgtermiņa kredītus pārskata ik pēc diviem gadiem

Lūdzām arī bankai skaidrot, kāpēc tā vēlas izbeigt sadarbību ar uzņēmumu. Kā «NTZ» skaidroja a/s «Swedbank» Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, «Swedbank» ir spēkā esošie finansējuma līgumi ar «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību «Piejūra»»: “Banka pilda savus pienākumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un nevienam no līgumiem netiek pieprasīta pirmstermiņa izpilde.” Turpinot saraksti ar banku, interesējāmies par šo līgumu termiņiem, kas pašvaldību ieskatā beidzas 2028. gadā, bet bankas – 2021. gadā. Piemēram, kā lasāms Tukuma novada domes 2008. gada 29. maija lēmumā, dome ir galvojusi aizņēmumu «Piejūrai» uz 20 gadiem, turklāt arī šī gada jūlijā pieņemtajos lēmumos pašvaldības norāda vēl garāku atmaksas termiņu – 2030. gadu, kas noteikts atbilstoši bankas šī gada jūnijā pieņemtajam lēmumam. Saņēmām atbildi, ka banka nevar sniegt informāciju par uzņēmuma parādsaistībām, jo to liedz Kredītiestāžu likums… Tātad – no bankas – nekādu paskaidrojumu! Kā izdevās noskaidrot no citiem avotiem, kopš 2014. gada ir spēkā nosacījums, ka ilgtermiņa kredīti ir jāpārskata ik pēc diviem gadiem. Taču pašvaldību dokumentos nav atrodami lēmumi par jaunu kredītatmaksas termiņu noteikšanu.

Vairāk, to skaitā par to, ko par situāciju domā pašvladības, lasāms piektdienas, 30. oktobra, laikrakstā ŠEIT=>