Vai 40 bērzi Tukumā nav zaļā teritorija?

Tukuma domē līdz 8. aprīlim var piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par veikala būvniecības ieceri Tukumā, Jelgavas ielā 15b. 1. aprīlī domē tikās projekta autors, arhitekts Kaspars Leiguts, domes galvenā arhitekte Iveta Vistapole, īpašumu nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs un arhitekte Aivita Milta. Viņi atbildēja uz žurnālistu jautājumiem – lielākoties par to, kādēļ jānocērt koki, lai varētu uzbūvēt veikalu.

Kāpēc ļauj cirst?

– Kāpēc tika dota atļauja nocirst bērzus un ābeles, kas savulaik īpaši stādīti, lai šajā vietā izveidotu parku?

I. Vistapole:

– Šī teritorija nav parks, tā pat nav iezīmēta zaļa, jo tāda arī nav bijusi. Pirms īpašnieki iesniedza būvniecības ieceres pieteikumu domē, jautājums tika nopietni izanalizēts. Redzot, ka plānots visu šo vietu apbūvēt un visus stādījumus nozāģēt, likām šo priekšlikumu izvērtēt vides un pieminekļu aizsardzības komisijai. Viņu lēmums bija neļaut nocirst visus kokus (pāri par 40), bet tikai daļu – 12. Kas attiecas uz ābelēm, tām nav vajadzīga ciršanas atļauja, jo tie neskaitās tik vērtīgi koki kā apstādījumi.

A. Milta:

– Nevar teikt, ka ābelēm ir nozīmīga dekoratīva vērtība atšķirībā no citu koku sugām, jo šo koku mūžs ir salīdzinoši īsāks.

Pati parka teritorija ir liela, šeit, kur paredzēta apbūve, ir tā mala. Pilsētas teritorijas plānojumā parks šajā vietā iezīmēts tiktāl, kāds tas kādreiz arī bijis – šī vieta arī iepriekšējā teritorijas plānojumā iezīmēta kā darījumu teritorija, bet pēc jaunā teritorijas plānojuma tā ir komerciestāžu apbūve. Precīzākas ziņas par to, kā šis parks veidojies, nav.

V. Bērzājs:

– Ir dzirdēts, ka padomju laikā bērzus šajā vietā stādījis kāds vīrs, kurš tos izracis dažādās meliorējamajās vietās.

– Bet tāpēc jau novajag tos nocirst! Šī ir tā vieta, kur koki reāli pilda savu funkciju. To nevar teikt par tām viciņām, ko pilsētā iestāda un kas nekad nedos tādu pašu rezultātu.

I. Vistapole:

– Bet mēs neļāvām visus nocirst, turklāt tieši tāpēc likām samazināt ēkas būvapjomu.

Kāpēc apbūve koku vietā?

– Kā varēja gadīties, ka īpašniekam vispār šī vieta, kur ir parks, tika atdota īpašumā?

V. Bērzājs:

– Šis ir vēsturiskais īpašums, kādreiz bijis iekļauts Smārdes pagastā, un tas atdots bijušajai īpašniecei. Pēc tam tas vairākkārt pārdots un mainījis īpašniekus.

– Tas lielākais iebildums ir par to, ka vispār šajā vietā kaut kas tiek celts.

I. Vistapole:

– Nevar plānojumu izmainīt, ja kādā vietā bijusi tāda pati izmantošana kā iepriekš – pēctecība jāievēro, turklāt zemes īpašnieki ar to rēķinās. Ja šī teritorija būtu bijusi zaļa, pēctecībā to varētu noteikt kā zaļu. Šajā gadījumā var iznākt tā, ka īpašnieks mūs iesūdz tiesā, jo nevar no viņa prasīt, lai viņš savā zemes gabalā uztur pilsētai nozīmīgus zaļumus. Tas, kāda šī vieta iezīmēta senākos plānojumos, nav noskaidrots.

V. Bērzājs:

– Tad nebūtu citas iespējas kā no īpašnieka zemi atpirkt.

Ko stādīs vietā

– Kādus kokus paredzēts stādīt nozāģēto vietā?

A. Milta:

– Par koku stādīšanu ainavu arhitekte raksta tehniskos noteikumus visiem, kad izņem arhitektūras plānošanas uzdevumu, tajos stingri norāda stādāmā materiāla diametrus, lai nebūtu tās viciņas. Stādāmais materiāls ir plašā izvēlē, tā ka vajadzīgo nopirkt būvniekiem nav problēmu.

K. Leiguts:

– Bija paredzēts iestādīt koku rindu gar Jelgavas ielu, bet izrādījās, ka šie koki jau paredzēti Jelgavas ielas rekonstrukcijas projektā. Mēs tos arī iekļāvām kā jau esošus kokus. Esam paredzējuši izveidot tā sauktās zaļās saliņas.

– Vai paredzēts iestādīt tikpat daudz koku, cik plānojat nozāģēt?

– Pagaidām tas vēl nav sarēķināts.

I. Vistapole:

– "Koku" komisija vēl šo jautājumu skatīs un par kompensējamo koku apjomu noteikti spriedīs. Ar esošajiem stādījumiem, pieļauju, noteikti būs par maz, lai kompensētu nocirstos. Taču šī, ko apspriežam, ir tikai būvniecības iecere. Pēc tam izstrādās skiču projektu un tehnisko projektu, ko būvvalde izskatīs. Noteikti tiks pateikts, kādi kompensējamie koki un kur jāiestāda.

– Vai nav iespējams celt ēku tā, lai kokus saglabātu?

– Sākotnējā iecere bija nozāģēt visus kokus, bet būvvalde pieprasīja, ka ēkas apjoms jāsamazina – tas bija par 1000 m² lielāks, zemes gabalā bija novietots citādāk nekā būvniecības iecerē, kas izlikta apspriešanai. Tas tika darīts, lai iespējami vairāk koku saglabātu.

– Iespējams, arī būvniecības stadijā kāds koks varētu tikt bojāts, kā tas bijis ne reizi vien.

– Tajos kokos, kas paliks, būvnieks neko izvietot nevarēs, turklāt būvniecības teritorija ar žogu jānodala no pārējās. Tā ka tur nekas nevar notikt.

Vajag divas izbrauktuves

– Cik daudz iebrauktuvju veikala teritorijā paredzēts?

K. Leiguts:

– Iebrauktuves būs no ieliņas degvielas uzpildes stacijas malā un no Zemgales ielas. Par vienu iebrauktuvi patlaban notiek saskaņošana ar īpašniekiem. Ja par to izdosies vienoties, otras izbrauktuves automašīnām nebūs. Būs viena izbrauktuve arī saimnieciskajām vajadzībām – preču piegādei.

– Bet nosacījumi taču paredz, ka jābūt divām izbrauktuvēm?

– A/s «Latvijas valsts ceļi» iesaka taisīt zemo bortu, lai avārijas gadījumā varētu tam pārbraukt pāri.

– Bet tad jau mūsu žiglie braucēji brauks visur, kur vien varēs un kur gribēs!

– Varētu izveidot stāvvietas un saliņu, lai nebraukātu.

I. Vistapole:

– Labāk, lai tomēr būtu divas izbrauktuves un plūsmas sadalītos. Būtu jāpadomā arī par ātrumvaļņiem, lai samazinātu kustības ātrumu.

Būs pārtikas veikals

– Kāds veikals šajā vietā taps?

K. Leiguts:

– Tajā būs pārtikas preces, «Drogas», kafejnīca, aptieka, bankas filiāle, elektropreces un vēl citi veikali. Kāds pārtikas veikals būs, vēl nav zināms, par to norisinās sarunas ar trim veikalu īpašniekiem.

– Kāds izskatīsies šis veikals? Tiešām ar tādu svītrainu sienu krāsojumu, kā minēts apspriešanas attēlā?

– Nē, tā ir tikai skice.

I. Vistapole:

– Par to, lai šī ēka būtu interesanta, projektētājiem būs jādomā, tāpat kā par izmantotajiem materiāliem. Arhitektūras-plānošanas uzdevumā ierakstīts, ka sendvičpaņelus izmantot nevarēs; tikai vai nu koku vai ķieģeli, lai pilsētā taptu kaut kas īpašāks.

– Cik autostāvvietu paredzēts?

– 98.

I. Vistapole:

– Atbilstoši arhitektūras-plānošanas uzdevumam jāievēro nosacījums, ka uz 10 līdz 20 m² tirdzniecības platības jābūt vienai autostāvvietai; šķiet, ka jums stāvvietu ir par maz. To noteikti vajadzēs izvērtēt projektu izstrādes nākamajās stadijās, kad būs precīzi zināma veikala tirdzniecības platība.

– Kādas ir domes prasības projekta īstenotājiem?

– Mēs noteicām, ka noteikti jāierīko gājēju celiņi, piemēram, gar Zemgales ielu, tāpat soliņi pie veikala. Un, protams, raudzīsim, kā īpašnieki nodrošinās labiekārtošanu un apzaļumošanu.

– Kāda būs projekta tālākā virzība?

I. Vistapole:

– Ja pagūsim sagatavot dokumentus, būvniecības ieceri izskatīs komiteju sēdes šomēnes, ja ne, tad domes sēdē 24. aprīlī. Pēc tam uzņēmējs varēs izstrādāt un iesniegt būvvaldē objekta skiču projektu, kurā jau jānorāda precīzāki risinājumi.

***

Tomēr jautājums, kāpēc bērzu birzī atļāva celt veikalu, paliek atklāts. Tāpat kā tas, kāpēc teritorijas plānojumā šī vieta, kur ir vairāk nekā 40 lieli koki, netika iezīmēta zaļa. Atbildes noteikti meklēsim.

Jāpiebilst, ka šī nav vienīgā vieta, kur paredzēta apbūve. Līdzīgs liktenis var piemeklēt arī Mālkalna pakājē esošo zemes gabalu (iepretim Rūpniecības ielai), kur pēc teritorijas plānojuma arī iezīmēta komerciestāžu apbūve un kur jau pirms pāris gadiem bijis iecerēts autorezerves daļu veikals. Vai, lai īstenotu šo mērķi, tiks pieļauts nocirst priežu stādījumus?

Aicinām zvanīt «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijai vai rakstīt visus tos cilvēkus, kam ir zināms, kā šajā vietā veidojās koku stādījumi – bērzi, lapegles, ābeles un citi. Tālruņi 631 25216, 28338989, 28444558, e-pasts: ntz@ntz.lv, adrese: Tukums, Brīvības laukums 10.