Uzticīga dārzkopībai

Aizvien vairāk nākas sastapt dārzniekus, kuri tajā laikā, kad šķita, ka puķkopība nepastāvēs, nespēs konkurēt ar ievestajiem ziediem, neatmeta nozarei ar roku, bet gan turpināja strādāt. Engures pagastā piemājas ziedaudzēšanas un dārzeņu audzēšanas saimniecība pieder Skaidrītei Pētersonei. Viņa audzē puķzirņus, dēstus pavasara tirdziņam, dārzeņus un lefkojas.

Dārzniekošana atmaksājas

Pirmie tomāti parasti siltumnīcā viņai gatavojas jau maija vidū. Stādus pērk SIA «Mārupe». Tad, kad «Mārupē» stāda, tad tos stāda arī Skaidrītes kundze. "Siltumnīca jākurina jau no februāra beigām. Kurināmais paliek dārgāks, bet, ja savu darbu nerēķina, tad tomātu audzēšana atmaksājas. Un tad mēs arī zinām, ka paši ēdam garšīgus tomātus un nodrošinām tos arī bērniem un mazbērniem. Tirgū šajā laikā par pašu audzētiem tomātiem var dabūt Ls 3 par kilogramu. Grūti jau tā atsevišķi pa kultūrām pateikt. Bet, ja rēķina visu kopā, tad dārzniekošana mums atmaksājas," stāsta Skaidrītes kundze. Parasti, jau ir tā – kaut kas labāk atmaksājas, kaut kas – sliktāk, tāpat katru gadu kaut kas labāk padodoties, kaut kas sliktāk. Runājot par sējas termiņiem, Skaidrītes kundze vairāk ievērojot pašas noteiktos termiņus, atkarībā no tā, cik garš augšanas periods katram augam ir vajadzīgs. Bet mēness fāzes gan neievērojot. Piemēram, lefkoja uzziedot apmēram 100, 110 dienās, ar to arī rēķinās, sējot šos augus. "Ziedošas lefkojas var dabūt triju mēnešu laikā! Kurā biznesā vēl tik ātri iespējams dabūt naudu? Varbūt vienīgi rožu potēšanā?" secina Skaidrītes kundze.

Viņas piemājas dārzniecība saņēmusi Eiropas savienības atbalstu naturālajām saimniecībām – katru gadu 1000 EUR, kopā – 5000 EUR. Par to var pirkt materiālus, kurināmo, kādu tehniku, darbarīku un taml.

Arī Engures dārzniecība būtu varējusī pastāvēt

Lefkojas sēklas un stādus Skaidrīte izaudzē pati, to viņa iemācījās gan savos darba gados Salaspils Botāniskajā dārzā, gan, strādājot tepat, Engurē. Salaspilī viņa strādājusi ļoti sen, aizgājusi no turienes 1970. gadā. "Es strādāju ražošanas sektorā un arī audzēju lefkojas. 1970. gadā pabeidzu Lauksaimniecības akadēmiju, speciālistu tur bija daudz un bija grūtības ar dzīvokļiem. Man jau bija divi mazi bērni, bija jāmeklē vieta, kur varu strādāt un bērnus pieskatīt. Tā nu atnācu uz Enguri un dārzniecībā nostrādāju 12 gadus," tā par atnākšanu uz Enguri stāsta dārzniece.

Jautāta, kas notika ar slaveno Engures dārzniecību, kāpēc tā neizturēja privatizācijas viļņus, Skaidrīte stāsta, ka privatizācijas brīdī viņa jau vairs dārzniecībā neesot strādājusi. Bijuši citi, kas privatizēja un pēc tam ātri izsaimniekoja. Viņasprāt, vajadzēja saglabāt to, kas tur bija, jo dārzniecība nemaz tik sliktā stāvokli neesot bijusi, kad kolhozs to palaidis vaļā. Vēlāk vēl varēju nopelnīto tur ielikt un ražotni attīstīt. Bet acīmredzot toreizējie saimnieki domāja, ka slikti ies ar realizāciju, nebūs kur pārdot. Ja brauc uz nakts tirgu, tad kravai ir jābūt pilnai, jo drusciņu vadāt, protams, neatmaksājas.

Sēklas jāaudzē pašai

Labas lefkoju sēklas vispār nav iespējams tik viegli dabūt. Kādreiz Skaidrīte no Tallinas botāniskā dārza pirka sēklas. Tās tur esot bijušas ļoti labas. Tad iesākusi sēklas audzēt pati. Sēklas jāaudzē ik par trim gadiem, jo tās labi saglabā dīdzību. Tā nu Skaidrīte no vienas krāsas 50 stādiem izaudzē sēklas trim gadiem, un nu viņai ir apmēram piecu krāsu lefkojas. Lefkojām dīgļlapu stāvoklī jau var redzēt, vai augs būs ar klajiem ziediem vai pildītiem. "Gaišās dīgļlapas būs augiem ar pildītiem ziediem, jo pildītie ziedi pēc savas būtības ir kroplais zieds, kur drīksna un ziedputekšņi pārvērtušies ziedlapās, bet klajais zieds ir īstais, kas briedina sēklas. Klajo ziedu tad nu ir jāpaspīdzina, jāpastimulē, lai vairāk būtu pildīto ziedu. To panāk ar mēslošanu un nemēslošanu, laistīšanu un nelaistīšanu," stāsta Skaidrīte.

Latvijā daudz lefkoju audzētāju nav, Tukumā esot vēl viena ģimene, kas audzē šo kultūru. Bet diezgan daudz lefkoju ieved no Polijas. Tagad gan sēklas iesūta vairāk no Holandes.

Viss sliktais aizmirstas un pazūd

Audzējot lefkojas, jāņem vērā, ka tām vajag diezgan daudz kālija, lai ziediem būtu laba krāsa. Kālijs nepieciešams arī sēklaudzēšanai, lai sēklas būtu kvalitatīvas. Skaidrītes kundze īpaši neuzticas ievestajiem kompleksajiem mēslojumiem, viņa mēslošanas līdzekļus cenšas iepirkt atsevišķi un pati sagatavot savu mēslošanas recepti. Jau ziemā nopērk kālija nitrātu. Labs mēslojums ir kalcinīts. Fosfors dodams nedaudz, tikai rudenī. Tas ir labs mēslojums arī citām puķu kultūrām.

Pirms pārdošanas lefkojas izrauj ar saknēm, tad tās labāk saglabājas. Saknes ir jānomazgā, jānokarsē – mazliet jāpatur karstā ūdenī (tuvu pie vārīšanās temperatūras), lai tās nevīst. Saknes nogriešana ir ļoti darbietilpīga, turklāt ar saknēm lefkojas labāk uzsūc ūdeni, ilgāk stāv vāzē. Veikalā pārdevējām vajadzētu būt šķērēm un atbilstoši pircēja vēlmēm vai nu jānogriež lefkojām sakne vai arī jāpārdod lefkoja ar visu sakni. Ja cilvēks no veikala uzreiz iet uz jubileju, tad jānogriež, bet, ja uz mājām, tad labāk ziedu saglabāt ar sakni.

"Man patīk braukt ekskursijās, un dārzniekošana mums, pensionāriem, ir vislabākā nozare, kā naudu sakrāt. Pagājušā gadā biju Šveicē. Tiesa gan, daudz slimoju. Taču ekskursijai biju pieteikusies un nevarēju nebraukt. Bet nebija nekādas vainas, ekskursijā visas vainas paliek mājā vai kaut kur pa ceļam. Tāpēc arī iesaku visiem, kam ir kādas veselības problēmas, – jābrauc ekskursijā. Kad pārbraucu mājā, tad atkal pamazām pāriet tās nelaimes. Atceros, ka esmu redzējusī Momblanu, ka laiks bija labs, tad arī viss sliktais it kā pazūd," stāsta piemājas dārzniecības īpašniece.