Enerģētiski uzlādējoši, pievilcīgi, lakoniski, stipri un ekspresīvi, tādi, kuros ieraudzīts un saglabāts mūžības efekts un tādi, kuri akcentē sajūtas – tā par Talsu mākslinieces Gunas Millersones darbiem izstādē Tukuma muzejā svētdien teica viņas talanta cienītāji, kolēģi Tukumā, Talsos un draugi. Piebilstot, ka īpaši esot katram darbam klātpierakstītie, lakoniskie komentāri – par gleznas tapšanas vietu un sajūtām, kas tobrīd virmojušas gaisā.
Mākslinieces fane Dzintra Eglīte, bijusī Talsu rajona kultūras nodaļas vadītāja, atbraukusi, lai pateiktu kaut ko vairāk: "Pazīstu Gunu kā līdzsvarotu, mierīgu cilvēku, kura uzsprāgst savās bildēs. Viņa ir mūsu novada mākslinieku un mākslas dvēsele jau 26 gadus, apvienojusi visus māksliniekus radošā kolektīvā, lutinājusi ar vienreizējām izstādēm un vedusi Talsu mākslu pasaulē. Apbrīnoju viņas piešauto roku, gudrību un talantu…" Māksliniece Anita Meldere saka, ka par izstādi varot teikt tikai labu: "Kad skatos uz Gunas darbiem, man nevajag komentārus. Tai pašā laikā ir simpātisks tas, ko lasu komentāros. Tas ļoti uzrunā. Man patīk Tukuma muzeja koncepcija redzēt te agrīnākus darbus – redzam, no kurienes tas viss sācies un kā veidojies. Redzu, kā Guna savu temperamentu ar prātu un zināšanām iegulda gultnē, kas nonāk līdz mums kā mākslas darbs."
Darbu autore Guna Millersone par iespēju rādīt darbus Tukumā ir gandarīta: "Kad 1983. gadā sāku strādāt Talsu muzejā, dzirdēju stāstus par jūsu Tairu Haļāpinu un Ināru Runkovsku; no Tukuma muzeja mācījos nepiesārņot krājumu un vērtēt darbus; Talsu un Tukuma mākslinieki sadarbojušies izstādēs." Raksturojot savu veikumu, viņa atzīst, ka izstādē redzamie darbi tapuši laikā no 1990. līdz 2009. gadam. Galvenais to ierosinātājs esot ainava, vizuālais iespaids darbā: "Reiz 3×3 nometnes dalībniecēm Laidzes tehnikumā mācīju gleznot; aizgājām uz mazdārziņiem un tur ieraudzīju pusnonīkušu ābeli un ziedošu zelta rasu. Tas viss bija tik skaists, ka man bija skaidrs – atbraukšu te pēc pāris dienām un uzmālēšu. Reizēm redzēto uzgleznoju mājās, jo ar gadiem cilvēks paliek slinkāks… Tomēr no dabas jau nekur nevar aiziet. Dabā ir labāk. Ja kaut kur kaut ko esmu redzējusi, tas iesēžas; varbūt paies pieci gadi, kamēr uzgleznošu, bet uzgleznošu."
Vaicāta, ko māksliniece gribētu, lai skatītājs izstādē ierauga, G. Millersone saka, lai ļaujas noskaņojumam un ir brīvs: "Un nav ko kaunēties, ja darbi patīk, vai arī tieši otrādi – nepatīk."
