Skaidrīte Jekele griež tulpes. Liks ūdenī, lai ziedi atdzeras. Tad tie ilgāk dzīvo un lepni izrādās. Darbiņš notiek Skaidrītes un nelaiķa Jekeļu Jāņa guļamistabā. Kundze nogriež klēpi. Ieliek vispirms Jāņa gultas vietā. Nav šaubu, ka spraunais vīrs tepat vien ir. Un, ja arī nav, gan sajūt ziedu smaržu, lai arī kur būtu.
Klēpis, otrs, daudz klēpju, un Skaidrīte smaida. Jānis ar` piemiedz aci. Skaidrīte klēpi košāko tulpju noliek tuvāk Jāņa gultas galvgalam. Tās kārumnieks dāvinās draudzenēm. Draudzeņu daudz – itin visas Tukuma sievietes.
Savulaik Jekeļi bija biezie. Varbūt visbiezākie Tukumā. Skaidrīte gan teic: "Nē, nē. Biezākie vis nebijām. Kāds cits puķu vīrs bija maķenīt biezāks." Automašīnas – no «Kārlīša» (vecā moskviča) līdz pat jaunajai «Volgai» – izrādījās Jekeļu pagalmā. Skaidrs, ka gāja visādi. Valdīšanas nāca, pārmērīja siltumnīcu krustu šķērsu, bet allaž pirms 8. marta tur uzziedēja ap pieciem tūkstošiem ziedu. Kundze šiverēja. Viņai tie zaļie pirkstiņi. Bet Jānis bija atbildīgs par to, lai visas apsildes ierīces darbotos. Cisternas allaž būtu pilnas ar petroleju. No kuras puses?! Arī no tās, kur lidlauks. Viss bija automatizēts. Laukā reizēm uznāca tāds sals, ka lausks spārdīja pakšus, bet katlos balta liesma, un Jekeļi atkal zirgā. Uz Krieviju puķes neveda. Pusi atdeva uzpircējiem. Otru tepat, Rīgā iztirgoja. Kundzes stāvēja gargarā rindā. Bez tulpēm vēl bija rozes, citas puķes. Kas prot un nav slinks, tam allaž nāk, un nav ko skaust un ar pirkstu rādīt! Par piemēru šodien Skaidrītes kundze itin mierīgi varētu izdzīvot ar pensiju, bet tās rokas nedod miera. Allaž dobē, zemē līdz elkoņiem. Pirkstos groza tulpes sīpolu, pārstāda, un atkal tāpat it kā pa jokam zieds savā laikā – īsi pirms 8. marta uz strīpas. Kur to likt?! Žēl ārā mest. Jānes uz tirgu. Tirgum ir savs smeķis un, ai, kāds vēl! Te savi ļaudis. Skaidrīte smaida pa labi, kreisi. Tāpat kā viņas audzētās tulpes paver ziedlapiņas smaidā tām, kam tiks dāvinātas.
