Vakar Tukumā viesojās pilsētu mēri un dažāda ranga ministriju un pašvaldību amatpersonas no Ukrainas – Kijevas, Ivanofrankovskas, Izjuma, Ternopoles, Hersonas, Čerņigovas, Borispoles, Solomjanskas, Pustomiti. Viņi apskatīja atdzelžošanas staciju, ledus halli, Tukuma 2. pamatskolu, sociālo departamentu, Tukuma slimnīcu, ka arī tikās ar pašvaldības vadītāju Juri Šulcu un citiem domes darbiniekiem.
Iepazīstas ar pašvaldību darbu
Kijevas Solomjanskas rajona padomes priekšsēdētāja vietniece Nadežda Daņilova pastāstīja, ka, viesojoties Latvijā, delegācijas dalībnieki apgūst pašvaldību finansēšanas un budžeta veidošanas kārtību: "Mēs vēlamies salīdzināt Ukrainas un Latvijas pašvaldību darbu, uztvert pozitīvās iezīmes un izmantot tās savā darbā. Jau iepazināmies ar Pilsētu savienību, Finanšu ministriju, paredzēta viesošanās jūsu parlamentā, kā arī Ogrē, Ludzā un, protams, pie jums, Tukumā."
Vaicāta, kādi iespaidi radušies, N. Daņilova atzina, ka, viņasprāt, Latvija nedaudz atpaliek no Ukrainas pašvaldību budžeta izstrādē: "Mums budžeta veidošana notiek vieglāk, bet jums tā ir daudz piņķerīgāka, sarežģītāka. Neteikšu, ka pie mums viss ir gludi; notiek funkciju centralizācija. Piemēram, patlaban tiek salauzta iepriekšējā sistēma un 11 Kijevas rajonu medicīnas aprūpes pārvalžu vietā tiek veidotas trīs – tās apvienotas. Grūti mums iet, un nav zināms, kā tas turpināsies, taču jaunā sistēma slikti ietekmē medicīnas darba organizāciju."
Reforma prasa skaidrošanu
Izjumas pilsētas mērs Vladimirs Sepitijs atzina – viņa vēlme šī brauciena laikā – pārliecināties, vai vajadzīga teritoriālā reforma: "Zinu, ka jūsu valstī 34 pašvaldības iebilst pret reformu, droši vien ne bez pamata, bet tas ir slikti. Jebkura reforma vienmēr notiek no augšas, bet ir jāmāk pārliecināt cilvēkus, ka tā būs labāk. Taču, kā pie jums, tā pie mums pret reformu ir iebildumi."
Vaicāts, vai Ukrainā tā jau notikusi, viņš skaidroja, ka jau gadus piecus valsts tam gatavojas: "Bija dažādi modeļi, kas mainīti, taču optimālais nav atrasts. Uzskatu, ka apvienoties vajag, taču skaidri jānosaka, kurās sfērās. Redziet, mēs esam pieraduši visu darīt lieliem soļiem, bet ir ļoti nopietni viss jāapdomā. Iespējams, ir funkcijas, kuras pilsētā un rajonā varētu apvienot, taču apvienot trīs rajonus jau būs sarežģīti. Ja iedzīvotājs no skolas, poliklīnikas, pašvaldības būs tālāk par 30 kilometriem, radīsies problēmas. Jo, kur ir pašvaldība, tur tiecas cilvēki. Kādreiz jau guvām pieredzi, apvienojot lielos kolhozus. Kas iznāca? Iznīcināja mazos, bet īsteni lielus tā arī neieguva. Noplicināja visu. Bet iedzīvotāji, tā vietā, lai izvēlētos dzīvot tuvāk tādam kolhoza centram, aizgāja uz pilsētu. Un mēs viņus zaudējām. Pareizāk būtu, ja tiktu veidota ciematu sistēma, kā pie jums – tā man patīk vairāk. Bet mēs aizvācām cilvēkus no fermām, laukiem… Tāpēc viss jādara ļoti pārdomāti, nevis uz urrā. Un mums jāmācās, jo ir valstis, kas, atradušas normālu apvienošanās modeli, strādā. Tāpēc jo vairāk redzam, jo labāk varēsim izvēlēties. Protams, kā jau teicu, tas ir nopietni, ja 34 pašvaldības iebilst. Ir pasīvi cilvēki, kas samierinās ar visu, ko piedāvā, un aktīvi, kas to nevēlas. Ja ir protesti, ar cilvēkiem jārunā. Arī pie mums bija protesti – viena modeļa autoru viņa dzimtajā ciemā gandrīz piekāva…
Patlaban mums ir seši apvienošanās modeļi, taču nav nolemts, kuru izvēlēties."
Gads sācies veiksmīgi
Vaicāts, kā Izjumas pilsētai sācies šis gads, pašvaldības vadītājs atzina, ka veiksmīgi: "Par trim miljoniem eiro izpildījies pirmā ceturkšņa budžets (pašvaldības gada budžets – 20 miljoni eiro). Pats galvenais – TASIS programmas ietvaros tiks saņemti 3,5 miljoni eiro, ko piesaistīs komunālo pakalpojumu attīstībai, bet piecus miljonus eiro sola Pasaules banka – ūdensapgādes sakārtošanai. Vērtējot kopējo ekonomisko attīstību, ar īpašu izaugsmi lepoties nevar, jo ražošana par nožēlošanu iet uz leju. Tas ir lielākais mīnuss, jo ražošana ir budžeta pamats, viss pārējais – tirdzniecība, pakalpojumi utt. – ir otršķirīgi. Grūti pateikt, kāpēc ir problēmas ar ražošanu. Arī lielus investorus piesaistīt nav izdevies, varbūt tāpēc, ka esam patālu no Eiropas…"
