Kas pērn paveikts un nepaveikts un kādi darbi šogad iecerēti, vaicājām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Tukuma brigādes priekšniekam Dainim Bērziņam.
Lūk, viņa stāsts:
– Kā viens no pērnā gada ieguvumiem jāmin štatu palielināšana – dabūjām četrus cilvēkus Kandavas postenim. Sākot no februāra, tur katrā maiņā dežurēs ne vairs divi, bet trīs cilvēki. Tas ir nozīmīgi, strādājot dzēšanas darbos, jo īpaši, ja darbs tiek veikts ar skābekļa aparātiem plecos.
Kā otrs lielākais pērnā gada panākums jāmin tas, ka izdevās samazināt kūlas ugunsgrēku skaitu rajonā. Katru gadu tā ir ļoti liela problēma – ne vien tāpēc, ka tiek radīti lieli materiālie zaudējumi, bet arī tāpēc, ka nevaram darīt citus darbus, jo nemitīgi jābrauc no viena ugunsgrēka uz otru.
– Kā tad izdevās to panākt? Veicāt kādus profilaktiskos pasākumus?
– Jā. Vispirms valstī tika paaugstināti sodi par kūlas dedzināšanu; vainīgo sodīšanā tika iesaistītas pašvaldību administratīvās komisijas.
– Tiešām tika pieķerts kāds dedzinātājs, vai arī sodījāt tikai zemes īpašniekus?
– Pārsvarā sodījām dedzinātājus; ar zemes īpašniekiem jautājums tika risināts šādi: informāciju par kūlas ugunsgrēkiem konkrētos īpašumos nosūtījām Lauku Atbalsta dienestam, kas savukārt lemj par Eiropas naudu piešķiršanu vai nepiešķiršanu, taču visvairāk strādājām kopā ar pašvaldību policijas pārstāvjiem. Piemēram, par Zantes pagasta pašvaldību varu teikt tikai pašus labākos vārdus. Tur pēdējos trīs, četrus gadus nav bijis vispār neviena kūlas ugunsgrēka! Pagastā ļoti aktīvi darbojas vietējā Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība Aivara Fībiga vadībā. Mēs vispār tur ļoti reti braucam – lai gan Zante ir vistālākais punkts no Tukuma, tur ir vislabākā kārtība.
Kā labu veikumu varu minēt arī to, ka pērn mūsu ugunsdzēsēju kolektīvs beidzot izcīnīja 1. vietu Latvijas ugunsdzēsēju spartakiādē. Disciplīnu bija daudz – volejbols, basketbols, futbols, galda teniss, ugunsdzēsības sports, kross un peldēšana. Patīkami, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal bijām pirmie.
Pensionēšanās laiks var attālināties
– Sportisti ar gadiem, zaudējot fizisko formu, pārkvalificējas par treneriem. Ko dara gados vecāki ugunsdzēsēji?
– Pie mums ļoti stingri tiek ievērota fizisko normatīvu kārtošana; fiziskā sagatavotība tiek pārbaudīta divas reizes gadā. Tiem, kas nevar normatīvus nokārtot (pērn bija viens tāds cilvēks), tiek dota iespēja sešu mēnešu laikā uzlabot fizisko normu, taču, ja cilvēks neko nedara, tad tiek izskatīts jautājums par viņa atlaišanu no dienesta. Taču ir tā – fiziskās pārbaudes normatīvi dažādām vecuma grupām atšķiras; jo cilvēks vecāks, jo "vieglākas" normas.
– Vai tad pensijas vecuma vīri rāpjas pakaļ kaķim kokā?
– Cilvēkus, kas gadu gaitā uzkrājuši atbilstošu pieredzi, mēs cenšamies vairāk izmantot vadības darbos. Darbinieki mūsu dienestā pensionējas no 50 gadu vecuma; strādāt var turpināt tikai ar Ugunsdzēsības dienesta priekšnieka atļauju un tad, ja nokārtotas fiziskās pārbaudes normas un veikta medicīniskā pārbaude. Diemžēl pagaidām Latvijā nav kā vairākās citās Eiropas valstīs, kur ugunsdzēsējiem senioriem piedāvā strādāt alternatīvos amatos, kas nav saistīti ar aktīvu līdzdalību ugunsgrēkos.
Mums šobrīd ir izdevīga pensijas formula, taču valdība jau izskata vairākus variantus par ugunsdzēsēju pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 62 un vairāk gadiem. Gribētu redzēt, kā 63 gadus vecs ugunsdzēsējs spēs sešas stundas no vietas dzēst ugunsgrēku lielā karstumā un ar lielu fizisko slodzi… Ja tiktu piedāvāti alternatīvie amati apkalpojošā sektorā un tamlīdzīgi, tad – kāpēc nestrādāt?
Raudas pansionātā – modernākā ugunsdrošības signalizācija rajonā
– Ko pērn neizdevās paveikt kā cerēts?
– Neizdevās panākt līdzekļu piešķiršanu Kandavas posteņa remontam – tur nepieciešams gan ūdensvada, gan iekštelpu remonts; tāpat jāremontē fasāde un logi jāmaina. Tukuma depo "paveicās" ar to, ka 2005. gadā lielās janvāra vētras laikā vējš stipri pabojāja ēku – norāva daļu jumta, izgāza vārtus un arī vairāki logi aizgāja pa gaisu. Uz šo bojājumu rēķina varējām veikt remontu, taču arī tikai vienai ēkas pusei. Kandavā, kā smejies, vēja virziens toreiz bija postīšanas darbiem nelabvēlīgs, tāpēc postenis palika neremontēts. Līdzekļu iegūšana remontam paliks arī kā viena no šī gada prioritātēm, tomēr uz panākumiem daudz neceru. Uz visu Latviju šādiem darbiem atvēlēti Ls 150 000, bet Kandavas posteņa remontam salīdzinoši vajadzētu Ls 30 000 līdz 35 000…
– Pērn solījāt īpašu uzmanību pievērst ugunsdrošības uzlabošanai rajona pansionātos. Kā veicas šajā jomā?
– Daļēji iet uz priekšu. Runājot konkrēti par «Raudas» pansionātu, tur ar līdzekļu piešķiršanu viss kārtībā, jo pansionāts pieder rajona padomei. Divas trešdaļas no plānotajiem drošības pasākumiem jau izpildītas. Tā pērna gada beigās pansionātā tika ierīkota ļoti moderna automātiskās signalizācijas iekārta (tā saucamā "adrešu"). Tā ir pilnībā datorizēta – ugunsgrēka gadījumā sargs redz, kurā stāvā un kurā istabiņā nostrādājis signāldevējs, un momentā var reaģēt. Šobrīd pansionāts ir vienīgā vieta rajonā, kur ierīkota tāda līmeņa signalizācija. Tāpat pansionātā ieliktas ugunsdrošas durvis un liesmu un dūmu izplatīšanās šķēršļi. Šogad ir paredzēts atjaunot iekšējo ūdensvadu un ūdens ņemšanas vietu ēkas ārpusē.
Problemātiskāk ir ar «Ķīšu» pansionātu. Šis pansionāts pieder valstij, un finansējums atšķiras; nevar teikt, ka nekas nav darīts – ir signalizācija daļēji ievilkta, taču vēl daudz jādara, lai drošība būtu pieņemamā līmenī. Gribu gan
piebilst, – pēc manām domām, nedrīkstētu būt tā, ka guļošie cilvēki šādos pansionātos atrodas augšējos stāvos. Teorētiski ārkārtas situācijā viņus varētu evakuēt, laižot no logiem lejup pa piepūšamiem slīdkalniņiem… Ceru, ka arī praksē tas izdotos, tomēr no pieredzes zinām, – cilvēki gados viegli krīt panikā un rīkojas neadekvāti; pat nevēlas pamest telpas.
Tomēr kopumā pansionātu jautājumā progress ir vērojams, un cerams, ka valdība to turpmāk neaizmirsīs.
Kas vadīs ugunsdzēsēju auto?
– Vēl viena nopietna problēma – joprojām lielākais ugunsgrēku skaits ir tieši Tukuma pilsētā (111 jeb apmēram puse rajonā reģistrēto ugunsgrēku); salīdzinoši Kandavā pērn bijuši tikai 15 ugunsgrēki (4 no tiem – kūlas ugunsgrēki). Pārsvarā deg dzīvojamais sektors, saimniecības ēkas, pirtis.
Visbiežāk aizdegšanos izraisa neuzmanīga rīcība ar uguni – atstājot bez uzraudzības degošas sveces un bērnus; tāpat jāseko apkures iekārtu stāvoklim. Ja atvērtai kurtuvei līdzās tiek turēta kaste ar vecām lupatām, tad skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tā aizdegsies.
Runājot par mežu degšanām, pērn tā nebija problēma, pateicoties mitrajam laikam. Joprojām par mežu ugunsgrēku ierobežošanu atbild Valsts Mežu dienests; mēs tiekam iesaistīti tikai tad, ja nepieciešama palīdzība. Ņemot vērā, ka mums netika piešķirts solītais finansējums, tad līdz pat 2011. gadam šajā funkciju sadalē nekas nemainīsies.
Aktuāla ir kadru problēma, kas tieši saistīta ar zemo atalgojumu; pat valsts iestāžu vidū ugunsdzēsēji ir pastarīši, kam ir viena no zemākajām algām. Tāpat kā policistiem, mums solīja algas paaugstināt; solīja vienu summu, bet realitātē pielika citu – mazāku.
Tukumā ugunsdzēsējus vēl var atrast (katra darbinieka apmācībai nepieciešami vismaz seši līdz deviņi mēneši), bet grūtāk ar autovadītājiem – to kļūst aizvien mazāk, un tā mūsu dienestā ir problēma visā Latvijā. Lai vadītu ugunsdzēsēju automašīnu, nepieciešamas C kategorijas autovadītāja tiesības, bet vīri, kam tādas ir, darba tirgū ir ļoti pieprasīti. Ja bez kāda ugunsdzēsēja vēl varam iztikt, tad bez autovadītāja – nekādi. Problēma arī tā, ka pastāv vecuma cenzs – cilvēkus, kas vecāki par 40 gadiem, darbā nedrīkstam pieņemt; bet starp jaunajiem autovadītājiem ir visai maz tādu, kas vēlētos strādāt šo darbu. Kāpēc gan to darīt, ja citur var saņemt trīsreiz lielāku algu?
Varam vien cerēt, ka mūsu algas kādreiz sasniegs attīstītāko Eiropas valstu līmeni. Tā Zviedrijā darbs Glābšanas dienestā ir otrs labāk apmaksātais valstī. Tur apmācību centrā uz vienu vietu pretendē 200 cilvēki; savukārt mums ir "nekomplekts" – ja Tukumā vēl nevaram sūdzēties, tad Rīgā un Latgalē problēma jau kļūst globāla; tāpēc dažu brigāžu komandieri ir spiesti ņemt darbā cilvēkus, ko citādi nekad neņemtu. Šajā dienestā taču vajadzīga liela fiziskā un psiholoģiskā izturība, jāievēro disciplīna.
Šogad "spiedīs" uz sodīšanu
– Par nākamā gada plāniem: pirmkārt, ja valdība turēs doto vārdu un neatņems ugunsdzēsējiem solīto finansējumu, tad, iespējams, saņemsim pilnīgi jaunu mašīnu – autocisternu. Šobrīd mūsu jaunākā mašīna ir 1982. gada izlaiduma; vecākā – 1968. gada… Tad varat iedomāties, cik nepieciešama ir jauna mašīna. Pagaidām turamies tikai tāpēc, ka autovadītāji katru dienu, katrā maiņā veic sīkus remontus. Paskaitot naudas izteiksmē, remontos aiziet tādas summas, kas noteikti neatsver mašīnas vērtību. Ļoti ceru, ka izdosies priekšniecībai pierādīt, ka arī mūsu rajonam nepieciešams jauns auto.
Vēl šogad, tāpat kā pērn, turpināsim aktīvi cīnīties pret kūlas dedzinātājiem. Cerēsim, ka pakāpeniski degšanu skaitu izdosies samazināt, citādi ir tā – vīri atnāk uz darbu, no rīta ātri sakrauj mašīnā ēdamo, dzeramo un zina, ka jau dienas pirmajā pusē būs jādodas dzēst degošus laukus, un tā līdz trijiem naktī… Gadās arī, ka neizdodas atgriezties depo, "jāvizinās" no vienas izsaukuma vietas uz otru. Diemžēl kūlas dedzināšana tiešām ir latviešu nacionālais sporta veids. Kāpēc cilvēkiem tik ļoti tas patīk, nesaprotu.
Pēdējais no lielajiem plāniem – stingrāk pievērsties profilakses jeb inspekcijas darbam. Šogad stingrāk cīnīsimies ar tiem uzņēmumiem, kas ilgstoši neievēro mūsu prasības. Tagad arī pieņemtas nelielas izmaiņas Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā, kas paredz, ka arī dzīvojamā sektorā būs jāatbild par ugunsdrošības normu ievērošanu.
Neapšaubāmi vairāk pievērsīsimies sodīšanai. Mūsu politika būs šāda: ja redzēsim, ka cilvēks kaut pakāpeniski, bet veic ugunsdrošības uzlabošanu, tad nesodīsim, bet pretējā gadījumā gan.
– Kas jāievēro privāto māju saimniekiem?
– Pirmkārt, regulāri jātīra dūmvadi. Tas būtu jādara vismaz reizi gadā, taču es ieteiktu to darīt divas reizes – pirms apkures sezonas un pēc. Tā būs drošāk, jo skursteņi izdeg visai bieži un rada ļoti lielu bīstamību. Dūmvadu un apkures ierīču tīrīšanu oficiāli var veikt vienīgi personas ar atbilstošu sertifikātu, tātad – sertificēts skursteņslauķis. Informāciju, kur šie meistari meklējami, var saņemt arī pie mums. Sertificētajam meistaram par veiktajiem darbiem jānoformē atbilstošs akts. Ņemot onkuli no malas, jums, pirmkārt, nebūs garantijas par darbu kvalitāti un, otrkārt, ugunsdzēsības inspektors to neņems vērā. Inspektoram būs jāuzrāda sertificēta skursteņslauķa izrakstītais dokuments.
Protams, nebūs tā, ka tagad tik sodīsim visus neapzinīgos privātmāju saimniekus, nē! Sāksim ar pilsētas dzīvojamo māju fondu – vispirms mēģināsim panākt, lai tur tiktu ievērota kārtība.
Vēl privātmājās reizi trijos gados būtu jāveic elektrības pretestību mērījumi. Tas nozīmē, ka sertificētam elektriķim vajadzētu pārbaudīt elektroinstalācijas stāvokli, vai vados nav iespējams īssavienojums. Mans ieteikums, – ja iespējams, izvietojiet lokālos signāldevējus, kas, reaģējot uz dūmiem, sāk skaļi pīkstēt. Tas laikus brīdinās par briesmām, jo pašā sākumā ugunsgrēku nodzēst vēl ir viegli.
