Aizsardzības ministrija (AM) ir izstrādājusi grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt, ka valsts sektorā strādājošam darbiniekam, kurš, nepārtraucot darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu no valsts budžeta finansēta institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā varēs segt mācību gada maksu.
Valsts sektorā strādājošais darbinieks, kurš uzteiks darba līgumu, atmaksās izdevumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu vai mācību gada maksas daļu, kuru segusi no valsts budžeta finansēta institūcija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā, paredz sagatavotie grozījumi.
Pašreiz spēkā esošais Darba likums paredz vairākas sociālās garantijas darbiniekiem, piemēram, mācību atvaļinājumu, atlaišanas pabalstu. Likuma 96.pants paredz iespēju darbinieku nosūtīt uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju. Taču šobrīd Darba likuma normas neparedz mācību maksas daļēju segšanu, ja darbinieks, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē.
Privātajā sektorā darba devēji pēc pašu iniciatīvas, vienojoties ar darbinieku, sedz mācību maksu pilnībā vai daļēji. Praksē arī atsevišķas no valsts budžeta finansētas iestādes papildus Darba likumā noteiktajām sociālajām garantijām darbiniekam nodrošina mācību maksas daļēju kompensāciju, kas pēc būtības ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, ka valsts pārvalde darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.
Tāpat AM vēlas norādīt uz problēmu, kas ir aktualizējusies valsts sektorā – nereti darbinieku apmācība izmaksā dārgi, piemēram, sūtot mācīties uz ārvalstīm un beidzot apmācības kursu, darbinieks uzteic darba līgumu. Tādā veidā no valsts budžeta finansētās institūcijas zaudē darbiniekos investētos līdzekļus. Šobrīd nav garantijas, ka darbinieks pēc izglītības iegūšanas turpinās darbu, tāpat kā nav iespējas prasīt no darbinieka atmaksāt darba devēja izdevumus saistībā ar darbinieka apmācību gadījumos, ja darbinieks pārtrauc attiecības ar darba devēju noteiktā laikā pēc apmācības pabeigšanas.
Ministrija arī uzsver, ka Valsts civildienesta likums paredz, ka ierēdnis, kuru atbrīvo no ierēdņa amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nokalpojis civildienestā mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi iestāde.
Līdz ar jauno grozījumu ieviešanu tiks nodrošināta vienlīdzība starp ierēdņiem un darbiniekiem, kas strādā privātajā sektorā, un darbiniekiem, kas strādā valsts sektorā jautājumā, kas attiecas uz mācību gada maksas daļēju atlīdzināšanu, tiks nodrošināta vienlīdzība starp valsts sektorā strādājošajiem – ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī pasargātas no valsts budžeta finansēto institūciju intereses, uzskata AM.
Likumprojekta īstenošana 2007.gadā un turpmākajos gados tiks nodrošināta par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ministrija norāda, ka likumprojekts paredz pilnvaras Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks kārtību un apmēru, kādā no valsts budžeta finansēta institūcija varēs segt mācību gada maksu darbiniekam un kādā, valsts sektorā strādājošais darbinieks, atmaksās mācību gada maksas daļu, kuru segusi iestāde. Noteikumu projektu paredzēts izstrādāt trīs mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.
Minētā likumprojekta izstrādāšanā tika iesaistīta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.
AM izstrādātos grozījumus drīzumā varētu skatīt Ministru kabinetā, bet pēc tam tie būs jāpieņem Saeimai.