Turpinās sarunas par Raiņa ģimnāzijas statusa maiņu

Grozījumi pieņemti steigā
Kā jau rakstījām iepriekš, tieši šogad ģimnāzijas kolektīvam ir izdevies ar uzviju izpildīt visus nosacījumus, kas divu gadu laikā krāti, lai šogad iegūtu ilgi kāroto valsts ģimnāzijas statusu. Atbilstoši iepriekš noteiktajam, saņēmusi galīgi apstiprinātos 12. klases beidzēju gala eksāmenu rezultātus, skola jau augusta beigās varēja iesniegt pieteikumu statusa maiņai. Bet… Saeima lielā steigā un 3. lasījumā jau vasaras sākumā bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas nosaka jaunu pārejas periodu, tādējādi atsviežot tukumnieku centienus nulles pozīcijā vēl par četriem gadiem.

Vecāku padome rosina cīnīties
Kamēr ģimnāzijas vadība sprieda par veidu, kā motivēt audzēkņus un arī viņu vecākus turpmākajam darbam, iniciatīvu savās rokās pārņēma skolas Vecāku padome. Padomes sanāksmē cita starpā vecāki izteica pārmetumus pieaicinātajam novada domes priekšsēdētājam Normundam Rečam un Izglītības pārvaldes vadītāja pienākuma izpildītājai Maritai Bērziņai – par to, ka viņu vadīto iestāžu juristi laikus nesagatavoja un Saeimas un arī Izglītības ministrijai neiesniedza iebildumus pret tobrīd vēl tikai apstiprināšanai nodotajiem grozījumiem. Taču, kā skaidroja skolas direktore, maijā vai jūnijā jau iebildumiem īsti nebūtu bijis jēgas, jo tobrīd jau vēl nebija zināmi eksāmenu rezultāti…
Bet sanāksmes rezultāts bija apņēmības pilns – vecāki rosināja pret skolai un visam novadam nelabvēlīgo un arī netaisnīgo likuma normu vērsties Satversmes tiesā, vienlaikus gan vācot parakstus zem protesta vēstules, ko nolēma iesniegt Saeimai, Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai. Kā pastāstīja Vecāku padomes vadītāja D. Randoha, pāris nedēļu laikā izdevies savākt 400 parakstu, un padome spriež: ja ar to nebūs gana, ir jārosina iniciatīvas atbalsts platformā «Mana balss».

Jautājums būs Saeimas darba kārtībā
Bet vēl pirms vēstuļu iesniegšanas, skolas audzēkņu vecāku pārstāvjiem izdevās vienoties par tikšanos ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu. Un, kā stāsta ģimnāzijas direktore S. Kūla, sarunu izdevusies ļoti konstruktīva. Komisijas vadītājs bijis gan ieinteresēts un vienlaikus arī pārsteigts par to, ka oficiāls protests pret acīmredzami diskriminējošu normu, kas ar jūnija grozījumiem iekļauta Izglītības likumā, tiek iesniegts tikai šobrīd. Iepazinies ar visu direktores sniegto informāciju, uzklausījis Vecāku padomes vadītājas viedokli, politiķis, piekrita, ka, normu pieņemot, nav ņemtas vērā ne skolas, ne Tukuma, tukumnieku un arī ne nākošā attīstības centra intereses, kam tādējādi nāktos palikt bez augstākā līmeņa vidējās izglītības iestādes. A. Ašeradens šo situāciju esot salīdzinājis ar Olimpiskajām spēlēm, kur kāds no skrējējiem, kas izgājis ilgu un smagu kvalifikācijas procesu, pēkšņi apturēts uz starta līnijas.
Pieņemot skolas pārstāvju iesniegtos dokumentus, vienlaikus politiķis apsolījis, ka Tukuma Raiņa ģimnāzijas jautājums iespējami tuvākajā laikā tiks iekļauts Saeimas komisijas darba kārtībā, mudinot Izglītības ministriju atkārtoti skaidrot steidzami rosināto likuma normu un vienlaikus arī, iespējams, pieprasot to atcelt, vismaz kādā no grozījumu daļām.