Biedrības «Next» organizētais projekts «Jaunieši vēro!» jau otro gadu norisinās Kurzemes pašvaldībās. Tajā iesaistījušies arī Tukuma jaunieši – Raiņa ģimnāzijas skolēns Andris Lagzdiņš un 2. vidusskolas skolēni Ronalds Rundāns un Edmunds Jurēvics. Viņu uzdevums ir iesaistīties pašvaldības darbā – piedalīties komiteju un domes sēdēs, analizēt tajā notiekošos procesus un informēt sabiedrību par saviem vērojumiem.
Pavisam projektā iesaistījušies aptuveni 100 jaunieši no 26 Kurzemes novada pašvaldībām. Novembrī tukumnieki bijuši reģionā otrie, savukārt decembra rezultāti vēl nav apkopoti. Šāds sasniegums bijis ļoti iepriecinošs, lai arī saldeniekiem, kas projektā piedalās jau otro gadu, izdevies par diviem punktiem Tukuma skolēnus apsteigt.
Vairāk atbalsta sportistiem
A. Lagzdiņš pastāstīja, ka katru dienu jaunieši raksta savus iespaidus par pašvaldībā notiekošo. Lēmumu pieņemšanas kārtība tajā nu esot skaidra. Tiesa, reizēm šķietot, ka par salīdzinoši nesvarīgiem jautājumiem raisās milzīgas diskusijas, taču par svarīgiem – mazākas. Šķiet, ka arī domes sēdē diskusiju esot par maz – pārāk ātri un viegli tiek pieņemti svarīgi lēmumi.
Pašiem radušās pārdomas pēc skeitparka apskates. Lai arī padarītais labi domāts, vienaudži, kas ar šīm lietām nodarbojas profesionāli, teikuši, ka laukums esot pārāk mazs, bet ierīces tajā – saspiestas.
E. Jurēvics domā, ka pārāk maz naudas tiekot atvēlēts sportistu prēmēšanai par izciliem sasniegumiem, piemēram, Eiropas vai valsts mērogā.
R. Rundāns uzskata, ka lielāku atbalstu vajadzētu piešķirt autosportistiem, kas uzvarējuši augsta līmeņa sacensībās. Viņaprāt, daudz rūpīgāk vajadzētu vērtēt, cik daudz darba ieguldīts, lai tiktu līdz panākumiem.
Puiši domā, ka tieši finansiālais stimuls ir ļoti nozīmīgs, turklāt ne tikai pieaugušo, bet īpaši jaunieši vidū. E. Jurēvics stāsta, ka, piemēram, Džūkstes pašvaldība maksā nelielu naudas summu tiem skolēniem, kas labi mācās. Tas motivē skolēnu labāk mācīties.
Vai Eiropas naudu pilnvērtīgi izmanto?
Decembrī projekta ietvaros jaunieši piedalījušies konferencē Saldū un diskutējuši par Eiropas Savienību un tās piedāvātajām iespējām.
A. Lagzdiņš uzskata, ka Eiropa piedāvā lielas iespējas, kas Latvijai, kura nav bagāta valsts, būtu jāizmanto.
R. Rundāns savukārt spriež, ka iestāšanas ES radījusi arī mīnusus, piemēram, inflāciju, kas šobrīd mūsu valstī ir augstākā ES valstu vidū. Tanī pat laikā nav noliedzams, ka no ES tiek saņemts liels atbalsts dažādu projektu īstenošanai.
E. Jurēvics gan atzīst, ka nav īpaši liels optimists: "Tas nebūtu nekas ārkārtējs, ja šajā savienībā nebūtu iestājušies, jo paši par sevi varētu pastāvēt. Taču arī ieguvums ir nenoliedzams."
Vaicāti, vai, viņuprāt, Latvija spēj pilnvērtīgi izmantot ES piedāvātās finanšu iespējas, jaunieši atzina, ka tieši politiķu neaktivitātes dēļ daļa līdzekļu var palikt neapgūta.
A. Lagzdiņš uzskata, – ir savādi, kāpēc jauniešu organizācijas, kā arī nevalstiskās organizācijas pilnvērtīgi šos līdzekļus apgūst, taču valsts nespēj, piemēram, piesaistīt finansējumu ceļu sakārtošanai. Tas tomēr rada aizdomas, ka tā ir pašu politiķu neizdarība.
E. Jurēvics vērtē, ka bieži vien potenciālie naudas saņēmēji nemaz nezina savas iespējas, piemēram, zemnieki vai vecāka gadagājuma ļaudis. Vēl viena problēma – cilvēki nemāk rakstīt projektus un tādējādi viņiem paredzēto naudu nemaz nesaņem.
***
Jāpiebilst, ka februārī projekts beigsies. Tad kļūs zināms, kuri jaunieši būs savākuši visvairāk punktu un brauks uz Briseli. Līdz tam pašvaldības novērošana un analizēšana turpināsies.
