Tukumnieces Mirdzas Gintenes dzimšanas dienas svinības marta pašās beigās nu jau kļuvušas par tradīciju, kuru atzīmēt. Viņas mājās ierodas tuvinieki no Aizputes un Asariem, draugi, pensionāru padomes un domes pārstāvji. Šodien, 30. martā, viņa svinēja 103. dzimšanas dienu un priecājās ne vien par sauli aiz loga, bet arī par pavasarīgajiem ziediem un kuplo ļaužu pulku sev apkārt.
Lai arī ikdienas solī M. Gintenei ir daudz palīgu, viņas raksturā ir pašai visu zināt un noteikt. Arī savā svētku dienā viņa uzmana, lai aprūpētāja Daiga saliktu vāzē ziedus, viesus sasēdina pie galda, izdalītu krūzītes un pacienātu ar sviestmaizēm un saldumiem. Draudzenes Dzintras Auziņas aicināti, viesi gaviļniecei veltīja «Daudz baltu dieniņu», vēlēja veselību un ilgu mūžu, uz ko Mirdzas kundze atbildēja ar to pašu, ko pērn: "Ja simtam esi pārkāpis, tad jādzīvo tik tālāk; neesot tikai tās veselības – tā mugura tāda švaka." Mirdzas kundze piebilst, ka arī māsa, kas dzīvo tālajā Amerikā, sūdzējusies par veselību. Viņa šovasar svinēšot 99. dzimšanas dienu. No viņas nākot paciņas divreiz gadā – uz Jāņiem un Ziemassvētkiem. Jubilāre saka, ka viņu uz Jaungadu atcerējušies arī bērni no Pūres pagasta – ar ievārījumu burciņām. Lai arī beigās izrādās, ka dāvinātāji bijuši no Jaunsātiem, jubilāre saka, ka tieši Pūre viņai mīļā atmiņā, jo tur pagastā sākusi savas darba gaitas. Vēl tagad atceroties, kā vietējā skrīvera četrgadīgais dēlēns skatījies uz viņu un teicis: "Smuka jaunkundze…"
"Es meitiņa kā rozīte, tas nekas, ka man vairāk nekā 100 gadu," smejoties nosaka jubilāre. Jau ierasts, ka uz provokatīviem jautājumiem saņemam tādas pat atbildes un ka ik pa brīdim jubilāres sejā iezogas draisks prieks, ka spējusi mūs pārsteigt ar asprātīgu atbildi. Piemēram, kad apvaicājamies, vai prezidents arī viņu atcerējies, viņa saka, ka neesot nekādu ziņu devis – droši vien pirmajā sveikšanas reizē par daudz izrakstījies, neesot vairāk, ko teikt.
Lai arī ar redzēšanu un dzirdēšanu kļuvis grūtāk, katrs dzīves gads un notikums M. Gintenei labā atmiņā. Viņa atceras veco kalendāru, pēc kura dzimšanas diena būtu 16. martā; atceras abus pasaules karus, vēlākos gadus Tukumā, kur finanšu nodaļā strādājusi par grāmatvedi un draugus vēl no dārzniecības laikiem…
Sirsnīgi apsveicam!
Tas patiešām ir kaut kas! Tie vēl ir tie "vecā kaluma, vecās kvalitātes" cilvēki…