Tā par saviem 103 mūža gadiem saka tukumniece Elza Freimane. Viņai nozīmīgā dzimšanas diena ir šodien, taču, kā stāsta dēls Aivars Freimanis, ciemiņi gaviļnieci sveikuši jau sestdien – gan radi no Rīgas, pašu ģimene, zemītnieki, arī no domes, sociālā dienesta un pensionāru padomes, tāpēc visas puķu vāzes skaistu ziedu pilnas.
Elzas kundze gan saka, ka apsveicējus un ziedus lāga neredzot, arī televīziju neskatoties un ar rēķiniem nekā nevedoties, taču citādi par veselību sūdzēties nevarot – ģimenes ārsts trīs gadus neesot aicināts. To, kā izdevies noturēties pie tik labas veselības, jubilāre gan neziņā krata galvu…
Jubilāres dzimtā vieta ir Zemītes pagastā, kur tēvs bijis kalējs, bet māte mājsaimniece un laba audēja. Elzas kundze jaunībā izmācījusies par šuvēju, taču tad apprecējusies. Lai gan izgājusi par sievu pie turīga Zemītes saimnieka, vajadzējis bezgala smagi, grūti un daudz strādāt: "Kas tad uzceltu to māju?! Bez manis un vīra pie galda sēdēja arī vīratēvs, vīramāte, puisis, meita, bērnaukle un gans. Tiem visiem jau vajadzēja paēst, algu maksāt, tāpēc arī visi smagi strādājām. Zemes vien bija vairāk nekā 50 hektāru."
Vaicāta, kāpēc pārcēlusies uz Tukumu, Elza Freimane stāstīja, ka pēc komunistu ienākšanas palikuši pliki un nabagi: "Mums visu noņēma – lopus, zirgus, lielāko daļu mājas, atstāja tikai mājas galu, visu tehniku – vairākas pļaujmašīnas, kartupeļu racēju, zirga grābekli, visu, ko bijām nopirkuši vai mani vecāki iedevuši. Vīram atstāja dakšu, man – kapli, un vajadzēja iet strādāt kolhozā. Ar vīru desmit gadus un vienu mēnesi nodzīvojām, kad viņš aizgāja pie Dieva. Mums bija trīs bērni – Ervīns, Aivars, Lonija, kura jau mirusi; uzaudzināju arī brāļa meitu Mildu. (Viņa dzīvo Zemītē un ik pāra nedēļas atbrauc apciemot.) Kādu laiku dzīvoju, strādāju kolhozā, bet – ko tur būtu darījusi viena un meža malā?! Bija nedaudz naudas iekrāts, un varēju nopirkt Tukumā māju. Toreiz jau biju pensijā. Un tā te visu šo laiku arī dzīvoju."
A. Freimanis atceras mātes stāstus par to, kā viņa kādreiz strādājusi ar bitēm un kā nācies pārciest neskaitāmus bišu kodienus. Iespējams, šāds "rūdījums" palīdzējis tik ilgus gadus nodzīvot?… Lai arī veselība gaviļniecei laba, spēka pamaz, tāpēc dēls palīdz apdarīt mājas darbus un sarūpē brokastis, pusdienas un vakariņas.
