Tukuma muzejs saņēmis dzejas grāmatiņu no bērza tāss

Tukuma muzejs saņēmis īpašu dāvinājumu – Sibīrijā izgatavotu dzejas grāmatiņu no bērza tāss. Savu dzīves stāstu dzejā uzrakstījusi Lilija Binava-Binaus, kura 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta uz Sibīriju un savas dzīves 16 gadus pavadījusi Krasnojarskas apgabalā.

Tukuma muzejs saņēmis īpašu dāvinājumu – Sibīrijā izgatavotu dzejas grāmatiņu no bērza tāss. Savu dzīves stāstu dzejā uzrakstījusi Lilija Binava-Binaus, kura 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta uz Sibīriju un savas dzīves 16 gadus pavadījusi Krasnojarskas apgabalā.

Dzejas grāmatiņu, kas izgatavota no bērza tāss, Tukuma muzejam uzdāvinājis Lilijas dēls Ilmārs Binavs-Binaus, kas tika izsūtīts sešu gadu vecumā kopā ar saviem vecākiem un māsu. Viņš muzeja darbiniekiem pastāstīja: "Māte naktīs bieži nebija varējusi gulēt. Tādās naktīs viņa ar ķīmisko zīmuli, kas bija iedots visām sveķu vācējām, uz būdas sienām dzejā pierakstīja savu dzīvesstāstu".
Lilijas dzīves svarīgākie notikumi – pirmā mīlestība, kāzas, izsūtījums, meitiņas nāve, dēliņa slimība un vēsts par vīra nāvi Vjatlagā – atspoguļoti dzejoļos. 52 lappusēs Lilija atspoguļojusi notikumus, kas risinājušies laikā no 1928. gada janvāra līdz 1943. gada 1. novembrim. Grāmatiņu pēc Lilijas lūguma izgatavojis dēls Ilmārs (dzim. 1935) Sibīrijā 1944. gada pavasarī.
Binavu-Binausu ģimeni no Zemītes pagasta «Bangām» izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā. Lilija ar bērniem Ilmāru un Hildu Irēnu nonāca Krasnojarskas apgabalā, bet ģimenes galva Fricis – Vjatlagā.
Tukuma muzejs līdz šim saņēmis tikai vēstules uz bērza tāss, kas uzskatāmas par retumu. Latvijas muzejos saglabājušās tikai 19 no savulaik vairākiem desmitiem tūkstošu līdzīgām vēstulēm. 2009. gadā tās iekļautas UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālajā reģistrā.
Dāvinājums būs apskatāms 13. janvārī 16.00 Pilsētas vēstures muzejā «Pils tornis», kad notiks sarunas ar grāmatas «Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā 1941-1956» autoriem Tukuma muzeja direktori Agritu Ozolu un Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieku Ritvaru Jansonu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *