«Tukuma Metālam» izgāztuve joprojām slēgta

Kaut arī redakcijā notikusi diskusija par atkritumu savākšanas problēmām mūsu pilsētā un rajonā, joprojām nav norimuši konflikti starp šajā nozarē nodarbinātajām firmām un domi.

Kaut arī redakcijā notikusi diskusija par atkritumu savākšanas problēmām mūsu pilsētā un rajonā, joprojām nav norimuši konflikti starp šajā nozarē nodarbinātajām firmām un domi.

Atklāta vēstule

SIA «Tukuma Metāls» ar Jums, Šulca kungs, ir bijusi gara sarakste, kurā iesaistītas arī citas domes amatpersonas, par jautājumiem, kas skar atkritumu savākšanu un nogādāšanu izgāztuvē «Ziedoņi», kuru pārvalda SIA «Kurzemes ainava».

Sarakste bija nogurdinoša un bez rezultātiem. Ja atceramies, tad uz pirmo vēstuli atbildi mums vajadzēja gaidīt četrus mēnešus – no 2008. gada 22. janvāra līdz 2008. gada 21. maijam. Starplaikā notika vēl vairāku vēstuļu apmaiņa, līdz tapa mūsu paziņojums Jums un abiem rajona laikrakstiem. Esam pateicīgi par vēstules pilna teksta publicēšanu laikrakstā «Tukuma Ziņotājs». Ceram, ka šī vēstule tiks pilnībā publicēta abos rajona laikrakstos, arī laikrakstā «Neatkarīgās Tukuma Ziņas», lai iedzīvotāji paši varētu vērtēt un spriest, nevis lasīt jau sagatavotus domes priekšsēdētāja komentārus. Esam pateicīgi laikrakstam «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» par sarunu pie redakcijas galda, kuras gaitā izkristalizējās doma – ja Tukuma dome (J. Šulca kunga personā) negrib, tad līgums ar SIA «Tukuma metāls» netiks slēgts, un uz līguma trūkuma pamata SIA «Tukuma metāls» netiek ielaists atkritumu izgāztuvē «Ziedoņi», lai izvestu Tukuma pilsētas un rajona iedzīvotāju atkritumus. Jāatzīmē, ka iedzīvotājiem, kuri izmanto SIA «Tukuma Metāls» autotransportu, šie pakalpojumi ir lētāki nekā SIA «Kurzemes ainava» piedāvātie.

Vairākās atbildēs, kuras esam saņēmuši, rakstīts: "Saskaņā ar līgumu «Ziedoņu» atkritumu izgāztuve paredzēta tikai Tukuma pilsētas un rajona iedzīvotāju un uzņēmumu atkritumu savākšanai (citāts no domes vēstules 17.03.2008, nr. 1-25/1928/1298).

Līdz ar to var secināt, ka ar SIA «Tukuma Metāls» atvestie atkritumi no tukumnieku atkritumiem pārvēršas neidentificējamos atkritumos, bet SIA «Kurzemes ainava» no Kuldīgas rajona atvestie kļūst par tukumnieku atkritumiem.

Tomēr dīvainākais nav atkritumu pārvērtības, bet daudz kas cits. Citēju Tukuma domes 18.03.2008 vēstules fragmentu:

"Uzskatām, ka Tukuma pilsētas pašvaldība nepārkāpj konkurences ierobežojumus, tieši otrādi, pašvaldība ir ieguldījusi lielus līdzekļus un turpmākajos gados ieguldīs vēl lielākus pašvaldības un līdz ar to arī iedzīvotāju līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanā Tukuma pilsētā, tāpēc izveidotās sistēmas izjaukšana pašreizējā brīdī, kad notiek Piejūras projekta ieviešana, nebūtu lietderīga." (Izcēlums mans – A. Sproģis)

Jā, iespējams, ka 1) nav lietderīgi izjaukt Jūsu izveidoto sistēmu; 2) nav lietderīgi parūpēties par iedzīvotāju maciņiem inflācijas apstākļos, piedāvājot izvēlēties starp atkritumu izvedējiem izdevīgāko; 3) nav lietderīgi nepiegružot apkārtnes mežus un pļavas. Rodoties iespējai atkritumus izvest lētāk, mūsu apkārtējai videi tiks nodarīts mazāks kaitējums. Un beidzot – 4) par nelietderīgu jūs, Šulca kungs, esat atzinuši SIA «Tukuma Metāls» ierosmi palīdzēt sakārtot pilsētu, lai neizjauktu sistēmu.

Šajā sistēmā diemžēl atrodami pārkāpumi. Kopš SIA «Tukuma ainava» pārveidošanas par SIA «Kurzemes ainava», jaunā organizācija nav saņēmusi Satiksmes ministrijas Autotransporta direkcijas licenci kravas pārvadājumiem. Tātad SIA «Kurzemes ainava» kopš izveidošanas brīža Tukumā un visā valstī darbojas nelikumīgi. Jāatzīmē, ka SIA «Tukuma Metāls» ir šāda licence arī starptautiskajiem pārvadājumiem.

Vai jūs to nezinājāt, Šulca kungs? Vai arī jūsu nesavtīgais atbalsts SIA «Kurzemes ainava» un tās direktoram A. Ružas kungam var ieinteresēt KNAB? Vai varbūt prokuratūrai un VID jāizskata SIA «Kurzemes ainava» darbība?

Ar cieņu – SIA «Tukuma Metāls» direktors Armands Sproģis"

Sistēmu sagraut nevar

Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, komentējot vēstuli, skaidroja, ka nezina, kādā veidā šobrīd, kad noslēgts līgums ar SIA «Kurzemes ainava», dod iespēju atkritumus vākt SIA «Tukuma metāls»: "Iesniedziet priekšlikumus, kā apiet likumu un kā varam radīt šai firmai labvēlīgākus nosacījumus."

Bet arī izgāztuvē «Tukuma metālu» neielaiž.

– Apaļā galda diskusijā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā (saruna tika atspoguļota 19. aprīļa laikrakstā. – Red.) pateicām – tiklīdz uzņēmējs atvedīs līgumu ar kādu pašvaldību par atkritumu izvešanu, viņu tur ielaidīs. Personīgi katrs iedzīvotājs var vest atkritumus uz izgāztuvi, bet, ja tā ir uzņēmējdarbība, jābūt līgumam ar pašvaldību, savukārt pašvaldība līgumu var noslēgt iepirkuma procedūras rezultātā, līdzīgi kā, piemēram, par ielu uzturēšanu, kur arī organizējam iepirkumu un slēdzam līgumu. Likums ļauj pašvaldību sadalīt zonās, taču Tukums nav tik liels, lai to darītu, tāpēc atkritumu savākšanu veic SIA «Jauntukums» un SIA «Tukuma nami» no daudzdzīvokļu mājām, kur iedzīvotāji pie konteineriem saliek lielgabarīta atkritumus, bet sadzīves atkritumus vāc SIA «Kurzemes ainava», ar kuru noslēgts līgums. Lauzt šo līgumu varam, ja ar uzņēmuma darbu neesam apmierināti, bet man nav pamata tā teikt.

Nākamajā gadā, kad jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā būs jauns iepirkums, SIA «Kurzemes ainava» būs tādā pat situācijā kā SIA «Tukuma Metāls» vai kāds cits. Atzīstu, mums bail, ka atnāks kāds lielais spēlētājs un paņems visu tirgu, bet tur neko nevaram darīt.

Ko darīt «Tukuma metālam»?

– Uzņēmējs var konkurēt par atkritumu savākšanu jebkurā Latvijas vietā, kur tiek izsludināti šādi konkursi. Līdz ko būs līgums, atkritumus var ievest izgāztuvē.

Ja izgāztuve nebūtu nodota apsaimniekošanā «Kurzemes ainavai», bet citam uzņēmējam, visdrīzāk problēmu nebūtu, visi būtu vienlīdzīgās pozīcijās.

– Problēmas būtu, jo – kur var rasties bezdokumentu atkritumi? Iedzīvotājiem jābūt līgumiem par regulāru atkritumu izvešanu ar «Kurzemes ainavu", ar kuru savukārt līgumu noslēgusi pašvaldība. Ja kādam ir atkritumi bez dokumentiem un līgumiem, tātad reāli to ir vairāk nekā iedzīvotāji uzrāda un izved, vai arī kāds šādu līgumu nav noslēdzis vispār. Tāpēc arī tie nonāk mežā, un tieši tāpēc nevar izjaukt sistēmu. Ja, apejot likumu, bez iepirkuma katram tiek dota iespēja vākt sadzīves atkritumus no iedzīvotājiem, ja nevajag līgumus un citus dokumentus, mēs sagraujam sistēmu, kas izveidota pilsētā vai pagastos, jo iedzīvotājiem vairs nav pienākuma slēgt līgumu – kāds taču ik pa laikam jau atkritumus savāks. Bet varēs arī nesavākt, jo uzņēmējam nebūs nekādas atbildības iedzīvotāju priekšā. Kur tuvāk, tur savāks, kur tālāk – nebrauks.

Bet vai uzņēmējiem, kas ienāk pilsētā, ir pienākums slēgt līgumu par atkritumu izvešanu?

– Jebkuram uzņēmējam, izņemot rakšanas darbu atļauju un būvatļauju, jābūt norādītam, kur vedīs atkritumus, būvgružus.

Vai kāds to pārbauda?

– Tā ir problēma. Taču uzņēmējam jābūt līgumam par šo atkritumu izvešanu un var arī pārbaudīt, uz kurieni šos atkritumus ved.

Vēstulē norādīts, ka SIA «Kurzemes ainava» nav kravas pārvadājumu atļaujas?

– Noskaidrošu, vai šāda atļauja ir vai nav.

Vienīgais risinājums – jauns poligons

Komentāru šai pretrunīgajā situācijā atkārtoti lūdzām Ventspils reģionālās vides pārvades vadītājas vietniecei Annai Adamsonei un vaicājām, vai tiešām SIA «Kurzemes ainava» drīkst neielaist izgāztuvē uzņēmēju, kas vēlas tajā ievest sadzīves atkritumus un ir izdotas nepieciešamās atļaujas.

A. Adamsone skaidroja, ka lielākā problēma ir tā, ka pēc Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek minēti divu veidu atkritumi – sadzīves un bīstamie: "Reāli likums runā par mājsaimniecību saražotajiem atkritumiem, un nosaka prasību pašvaldībai slēgt līgumu ar atkritumu savācēju par to savākšanu, taču ir arī citi atkritumi, par kuriem nekas nav teikts. Atbilstoši likumam arī izgāztuvē juridiskā persona atkritumus ievest drīkst tad, ja pašvaldība ar to noslēgusi līgumu un ja šis uzņēmējs noteikts iepirkuma procedūras ceļā (Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka ka vietējā pašvaldība izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, organizējot iepirkuma procedūru.)

Diemžēl šajā gadījumā abas puses nostājušās viena pret otru un nevēlas ieklausīties. Formāli Šulca kungam ir taisnība, bet no reālā viedokļa, ko lai dara? Vai, emocionāli runājot, atkritumi jāber mežā? Tāpēc nav īsti korekti un nav atbalstāmi, ja kādu neielaiž izgāztuvē. Uz poligonu «Pentuļi» Ventspils pusē, piemēram, atkritumus ved visi, nevienam nav iebildumu. Atzīšos, uz turieni brauc arī tādi, kam nav līguma ar pašvaldību.

No otras puses – arī «Tukuma metāls» nav bez vainas. Uzņēmējs vēlas paņemt tos atkritumus, ko var viegli savākt, neieguldot lielus līdzekļus un gūstot no tā lielāku labumu. Godīgi runājot, tā būtu pat konkurences kropļošana. Tādēļ jāsaka, ka īsti korekti neuzvedas ne viena, ne otra puse. Es domāju, ja tās izvēlētos sarunu variantu, to visu varētu atrisināt un noregulēt, bet tagad katra puse stāv savās pozīcijās. Pieļauju, ka nekāda rezultāta nebūs, kamēr nebūs jaunā poligona; tad pašvaldībai būs jāsludina konkurss par apsaimniekotājiem, kas vāks un vedīs atkritumus no iedzīvotājiem."

Vaicāta, ko darīt uzņēmējam, kam ir krava savu sadzīves atkritumu, ko darīt «Tukuma metālam», kas piedāvā lētāku cenu, A. Adamsone skaidroja, ka piemēram, «Tukuma metālam» ir atļauts atkritumus vest uz Pūres izgāztuvi, taču tā strādās tikai līdz augusta beigām: "Par to, ka izgāztuve ilgi nestrādās, izsniedzot atļauju, uzņēmēju brīdinājām. Uzņēmējam vēl iespēja vest atkritumus uz Talsiem." Uz iebildumu, ka arī tur saimnieko «Kurzemes ainava», kas piedāvā augstāku cenu, A. Adamsone norādīja, ka cena nav noteicošais atkritumu savākšanā, jābūt pārvaldes izsniegtām atļaujām un līgumam ar pašvaldību: "«Tukuma metālam» ir viens no nepieciešamajiem dokumentiem – atļauja, ko uzņēmējs saņem vispirms. Taču viņam nav līguma ar pašvaldību un tas rada problēmas."

«Kurzemes ainavas» datu bāze nav

Sazinoties ar Autotransporta direkciju, noskaidrojām, ka uzņēmējam, kas veic pārvadājumus ar kravas transportu, būtu jābūt vai nu pašpārvadājumu sertifikātam, ja, piemēram, tas pārvadā atkritumus uz pašam piederošo vai nomāto poligonu. Ja uzņēmējs par šo pakalpojumu iekasē naudu, viņam jābūt licencei kravas komercpārvadājumiem ar kravas transportu. Diemžēl direkcijas datu bāzē, kā pārliecinājāmies licencēšanas daļā, neesot neviena uzņēmuma, kura nosaukums būtu SIA «Tukuma ainava» vai SIA «Kurzemes ainava». Vaicājot, vai atkritumu pārvadātājiem nepieciešamas šādas licences, direkcijā noskaidrojām, ka vismaz pašpārvadājumu sertifikātam būtu jābūt.

Ir līgums par izgāztuvi

Pūres pagasta padomē interesējāmies, vai pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA «Tukuma Metāls» par atkritumu savākšanu. Noskaidrojām, ka līgums ar uzņēmēju noslēgts par atkritumu ievešanu Pūres pagasta izgāztuvē.

Komentāri

  1. Kā var nepārtraukt līgumu ar uzņēmumu kam nav licences??? Visu cieņu Šulca kungs, bet KASJAKS!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *