Otrdien, 15. jūnijā, galerijā «Istaba» Rīgā atklāja mākslinieces Ingemāras Treijas gleznu izstādi. No mazmazītiņiem, lielākiem un pavisam lieliem darbiem uz skatītāju raugās cilvēks. Raugās ar acīm, domām, sajūtām un maigumu… Raugās ar redzamu un neredzamu skatienu, un stāsta par dzīvi.
Stāstot par izstādi, Ingemāra atzina, ka ir veselīgi, ja straujajā ikdienā, kad neko negribas, kāds apstādina, iebukņī: “Kā šoreiz izdarīja Linda (Galerijas īpašniece Linda Lūse.-Red.) – viņa manus nākotnes plānus par izstādi kaut kad «Istabā» pavērsa tūlīt un tagad… Jo ir tā, ka mākslinieks rāda savu dzīvi savos darbos. Un es savu dzīvi gleznoju. Tāpēc ik pa laikam ir labi apskatīties, kas sagleznots un kāda tā dzīve ir. To iekārtojot, secināju, ka šī ir jubilejas izstāde. 1985. gadā Mākslas dienās studentu izstāde notika Planetārijā, bet man gribējās kaut ko īpašu – biju noskatījusies amerikāņu filmu «Modernisti» par Parīzes mākslas bohēmu un saloniem un man likās organiski baudīt mākslu un reizē arī vīnu, kafiju. Toreiz lūdzu atļauju izstādīties kafejnīcā «Dieva auss», ko man arī atļāva, un tā bija mana pirmā lielā sevis parādīšana.”
Gan autori, gan viesus sveica mākslas zinātniece Sarmīte Sīle, atgādinot par pagājušā gada skaisto pastkastīšu izstādi, no kurām viena – redzama arī šeit – ir ar burvīgu sievietes (Ingemāras) seju: “Tā it kā saka – atceries, lūdzu, uzraksti man. Un, skatoties izstādi, saprotu, ka raksta, ka ir vēlēšanās un spēja sarunāties un saprast cilvēku, jo izstādē galvenais ir cilvēks, sievietes portrets. Tas ir reālisms, kurā varam uzpazīt paši sevi un kurā aiz ārējās čaulas varam lasīt tālāk… Skatieties; aiz tā, kas te redzams, var daudz ieraudzīt.”
Jāpiebilst, ka Ingemāras un citu Tukuma un novada mākslinieku veikumu varēs redzēt 19. jūnijā mākslinieku – Harmonijas – ieliņā Tukuma novada svētkos.
