Sestdien, 26. martā, Tukuma mākslas muzejā atklāja mākslinieka Ulda Zemzara gleznu izstādi. Izstādes gleznās redzamas ne vien tukumniekiem pazīstamas vietas Sēmes pagastā, kur turpat 40 gadus ir mākslinieka lauku mājas «Noras», bet arī cilvēki – mākslinieki Ansis Artums, Leonīds Āriņš, dzejnieks Jānis Baltvilks, saimniece Austra Roze, auklīte Natālija Oliņa, dēls Alvis Zemzaris…
Kā, atklājot izstādi, atzina Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, muzejs savā jubilejas gadā veido īpašas izstādes, un tāds Tukumam ir arī Uldis Zemzaris, kurš reiz bijis iniciators vietējās mākslinieku grupas izveidošanai… "Kad pirmoreiz iepazinu Tukumu, tā bija ķiršu pilsēta. Muzejā toreiz iepazinos ar Āriņu. Tukuma muzejs bija vērtīgs, jo tajā bija izstādītas tādas gleznas, ko Rīgā neļāva izstādīt. Kolekcija bija tam laikam pārdroša. Kad iegādājos vasaras mītni Sēmē, Āriņš ar mopēdu reizēm piebrauca. Vienā reizē sarunāju, lai papozē. Tie bija viņa neatzīšanas gadi, tikai jūs esat viņu pacēluši goda augstumā," par saviem darbiem izstāde stāstīja U. Zemzaris.
Kā teica autors, šai izstādei viņš izlasījis labākos darbus: "Gandrīz visas tās mājas ir manas «Noras». Arī tā, kas augusta naktī: "Rīgā jau nemanām to debesi, bet, kad aizbrauc laukos, tad ieraugi to lielo izplatījumu. Esmu vēl kādu reizi tās zvaigznītes iespēris iekšā, bet, ziniet, var iznākt arī banāli. Māksliniekam jāuzmanās, lai neiebrauc salkanībā, pliekanībā; daba ir tik skaista un tik mīļa, ka ātri var kāja paslīdēt…" U. Zemzaris stāstīja, ka mīlot gleznot ziedus dabā – tie redzami vai katrā darbā, taču īpašas ir magones: "Kad pārcēlos uz Sēmi, iestādīju pie mājas magones, kur tās auga, līdz zemes žurkas apēda. Dobeles Upītis deva visādus gumus un sīpolus, bet arī tos apēda."
Vaicāts, kas tas par veco vīru, kas kādas pāris gleznās redzams, U. Zemzaris ar vāji pamanāmu smaidu sejā teica, ka tas tāds īgns vecis: "Es pats… Skatos, kas te, Sēmē, gar manu māju un gar maniem laukiem staigā…"
