Tukuma dome aizliegs mācību un izklaides lidojumus virs pilsētas

Vakar, 28. augustā Tukuma domes sēdē deputāti apsprieda tos nosacījumus, kas būtu jāievēro lidojumu organizēšanā virs pilsētas. Šāds darba kārtības jautājums radies saistībā ar pirms divām nedēļām Laustiķu mazdārziņos nokritušo lidmašīnu. Lai arī tai nebija tiešas saistības ar atjaunoto Tukuma lidlauku, sarunā tika aicināti piedalīties arī SIA «Tukums airport» pārstāvji.

Prasīs sakārtot sistēmu
Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs stāstīja, ka dome jau iepriekš pieņēmusi lēmumus saistībā ar lidošanu, taču notikušais rāda, ka tos nepieciešams pastiprināt, lai pilsētas iedzīvotāji justies drošāk: "Reāli lidlaukā organizētā aviošova laikā neierobežoti un dažādos augstumos virs pilsētas lidinājās dažāda izmēra, trokšņa lidaparāti, turklāt pavisam noteikti pārkāpjot noteikto pacelšanās nolaišanās zonu. Tas mūsu skatījumā ir nepieņemami. Turklāt var pieļaut, ka tuvākā vai tālākā nākotnē notiks apmācība, kas, mūsuprāt, virs pilsētas nedrīkst notikt. Mēs arī domājam ar vēstuli vērsies Civilās aviācijas aģentūrā, lai tā izstrādā nopietnus dokumentus, kas reglamentē gaisakuģu lidošanu virs pilsētas. Šobrīd situācija ir tāda – jebkurš lido pilsētai pāri, neievērojot nekādus nosacījumus un, gadījās, ka viena lidmašīna nokrita."
J. Šulcs skaidroja, lai arī pagājušajā gadā pašvaldība devusi atļauju lidojumiem diennakts gaišajā laikā, ja lidlauks gribēs to darīt arī naktī, vajadzēs jaunu saskaņojumu ar domi: "Pašlaik nakts lidojumiem mēs neesam gatavi."

Uzlabo drošību lidlaukā
Lidlauka drošības sistēmas vadītājs Pēteris Andersons atzina, ka lidlauks nemitīgi domā par drošību, turklāt pirms mēneša tajā bijis Civilās aviācijas aģentūras audits, kas atzinis lidlauka atbilstību visiem normatīviem: "Kas attiecas uz šo lidmašīnu, jautājums par nokrišanas iemesliem tiek izskatīts, taču lidlauks nav ar to saistīts. Pats šovs tika saskaņots; drošības apsvērumu dēļ tā norises laikā gaisa telpa, iesaistot a/s «Latvijas gaisa satiksme», tika atbrīvota no citām lidmašīnām. Kas attiecas uz avāriju, katram jāņem vērā, ka pilsētai lielā augstumā lido pāri daudz lidmašīnu un neviens nevar garantēt, ka nenokrīt arī tās." P. Andersons stāstīja, ka tiek veikti pastiprināti drošības pasākumi, lai ierobežotu nelaimes gadījumus lidlaukā un apkārtnē – uz skrejceļiem tiek ierīkota apgaismes sistēma: "Tā kā lidlauks atrodas nelielā ieplakā, kur bieži ir migla, apgaismojums dos iespēju orientēties. «Latvijas gaisa satiksme» uzstādīs bākas rezerves signāla padošanai; uz šosejas uzlikta papildu informācija par lidlauku un lidošanas koridoru."

Realitāte – kā māk, tā lido
Deputāti Uldis Svilpe un Agris Baumanis atzina, ka lielākā problēma ir tā, ka lidošana notiek arī daudz vēlākā laikā, tāpat pacelšanās un nolaišanas koridors (tas skar Durbi un Ozoliņus) tiek pārkāpts – lidaparāti vienkārši riņķo virs pilsētas: "Ir skaidrs, ka tā ir vizināšanās. Ja lielā augstumā pāri lido lielās lidmašīnas, tās nevienu netraucē. Ar mazajām ir savādāk – tas ir gan trokšņainas, gan visādi izrādās, tādējādi rodas bažas, vai tikai atkal kaut kas nenotiks." M. Rozenbergs atzina, ka uzreiz pēc notikušā būvvalde lēma liegt arī pacelšanos un nosēšanos, taču pēc tam nospriests, ka šādu aizliegumu pieņemt nevar, jo citādi lidlauks vairs nevar darboties: "Tomēr mēs bažījamies, ka neviens nedomā par drošību – turpat blakus, Jauntukumā dzīvojot, redzam, cik zemu un pārgalvīgi nereti lido lidmašīnas. Tanī pat laikā Gotlandē, kur arī militārais lidlauks pārveidots par civilo, lidošana iespējama vien noteiktā koridora zonā."
P. Andersons atzina, ka katrs lidotājs nosprauž mērķi, ko apstiprina Civilās aviācijas aģentūra un «Latvijas gaisa satiksme», kas nosprauž lidojuma trajektoriju: "Nevar katrs lidot, kā iedomājas. Tomēr ir kāda problēma, kas nav saistīta ar mūsu lidlauku – daudzi pērk lidmašīnas un lido, lidaparāti var pacelties no pļavām, laukiem, lidot no citiem lidlaukiem un bieži vien nav saistīti ar mūsu lidlauku. Es saprotu jūsu uztraukumu, bet – mūsu lidlaukā lidmašīnas nav reģistrētas, mēs veicam garāžas funkcijas."
Atbildot uz J. Šulca jautājumu, kā vērtē pašvaldības vēlmi ierobežot lidojumus virs pilsētas, P. Andersons atzina, ka piekrīt šādai iecerei. Viņš pats esot redzējis lidmašīnas, kas nav Tukuma lidlaukā piesaistītas un lido šurpu turpu. Viņaprāt, pašvaldībai ir tiesības aizliegt virs pilsētas organizēt apmācību un izklaides lidojumus.

Ir vai nav pilsētai atbildība?
Deputāts Juris Rozenbergs gan iebilda, ka nav jēgas pieņemt lēmumu saistībā ar lidošanu, jo tas neko nedos. Šīs lietas risina citas institūcijas, kas ar laiku šo jomu sakārtos līdzīgi kā tas bijis ar kuģiem un laivām: "Lidlaukam ar šo visu nav nekāda sakara, jo tam nav saistības ne ar avāriju, ne lidojumiem. Uzskatu, ka lēmums ir populistisks (par lēmuma projektu viņš balsoja pret. – red.)."
Deputāts A. Vahtelis iebilda, – jo vairāk informācijas sabiedriskajā telpā būs par to, ka lidošana jāsakārto, ka nevar lidot, kā ienāk prātā, jo vairāk sabiedrība un institūcijas darīs. J. Šulcs piebilda, ka jautājumi paši no sevis nesakārtojas, ja tos kāds neaktualizē, turklāt, kam gan vēl, ja domei, būtu jādomā par pilsētnieku drošību. Diez vai varot gaidīt, kamēr kāds no malas kaut ko darīs. Deputāts A. Baumanis norādīja, ka daudz cilvēku pie viņa vērsušies ar jautājumu, kas tagad būs un ko darīs dome? Tas, ka dome paceļ šo problēmu, ir atbilde iedzīvotājiem.
Lēmuma deputāti vēlreiz aktualizēja lidošanai atļauto laiku no 8.00 līdz 20.00, nolēma informēt Civilās aviācijas aģentūru par aizliegumu virs pilsētas organizēt lidojumus, kas nav saistīti ar nolaišanās un pacelšanās koridoru. Lēmuma projektā papildus tika iekļauts nosacījums – lūgt Tukuma lidlauku informēt pašvaldību par tiem pasākumiem, kas paredzēti lidlauka teritorijā.