Tukuma 2. vidusskolas pārbūvei piešķir papildu finansējumu

Tukuma novada domes sēdē 27. janvārī deputāti apstiprināja papildu finansējuma piešķiršanu Tukuma 2. vidusskolai – dažādu darbu veikšanai.

Pārsniegti 4% no papildu darbu apjoma

Pirms nedēļas Finanšu komitejā domes speciāliste Inga Helmane skaidroja, ka šoreiz papildus nepieciešami 141 734 eiro ar PVN (1,89% no atļautā papildus darbu apjoma) darbiem astoņās pozīcijās – sporta zāles jumta virsējā slāņa betonēšanai, dūmu lūkas ierīkošanai, griestu apdarei, ārdurvju izbūvei, papildu izlietņu ierīkošanai klašu telpās, parapetam un kabeļiem. Atgādinām, ka arī pagājušā gada septembrī dome reiz jau lēma par papildu līdzekļu piešķiršanu Tukuma 2. vidusskolas pārbūves darbiem 171 396,39 eiro apmērā (ar PVN), lai varētu nodrošināt ārējo žalūziju elektromotorus, elektroinstalācijas un vājstrāvas sistēmas uzlabošanu, aktu zāles žalūzijas, siltumtrases, ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi, piektā stāva ventilācijas agregātu telpas pārseguma pārbūvi un ārējo kāpņu izbūvi. Kopējais papildu darbu apjoms tagad sasniedzis 4,18%. Jāpiebilst, ka līgums ar uzņēmēju paredz: papildu darbu apjoms nevar pārsniegt 15% jeb 1 124 358,23 eiro ar PVN no kopējās ar SIA «Bildberg» slēgtā līguma summas par Tukuma 2. vidusskolas pārbūvi, kas ir 7 495 721,52 eiro ar PVN.

Ir arī ietaupījums

Runājot par iespējamu līdzekļu ietaupījumu, domes speciālists Artis Magers skaidroja: tā kā tehniskais projekts izstrādāts pirms diviem gadiem, šobrīd ir pieejami jaudīgāki gaismas sensori, tāpēc nav nepieciešams tik liels to skaits: “Vēl vienā vietā ķieģeļu flīžu apdari aizvietojam ar apmetuma apdari, kas izskatās glītāk. Vēl S21 siju balstīšanai izveidojām vairākas plašās ailes, kā arī apzinājām labākos ventilācijas iekārtu ražotājus un izvelējāmies labākas sistēmas no apsaimniekošanas viedokļa, kas vienlaikus arī ar lētākām izmaksām.”

Lielākie darbi saistīti ar jumtu

Pēc finanšu komitejas sēdes lūdzām A. Mageru izstāstīt par visiem šiem papildu darbiem. Viņš skaidroja, ka daļa darbu attiecināmi uz jumtu, kam oriģinālais jumta segums bija bitumena klājums virs blokiem un tam pa virsu – siltinošs kultūrslānis, bet pāri tam – koka karkass ar onduline jumta segumu: “Kad projektā izvērtēja slodzes, tika vērtēta pārseguma nestspēja, taču virs pārseguma bija vairākas bitumena kārtas un līdz ar to arī liels svars uz jumtu. Kad tas viss tika attīrīts, atklājās, ka paneļi vietām ir ļoti izdrupuši, tik ļoti, ka nebija iespējams tam pievienot stiprinājumus, tāpēc izlēmām papildus tos stiegrot un betonēt. Apsekojot pārsegumus no zāles puses, piemēram, tie izskatījās labā stāvoklī.” Vaicāts, vai šī betonēšana neradīs papildu slodzi uz ēku, kā tas bija Zemgales vidusskolas gadījumā, kur papildu jumta betonējuma un sniega slodzes dēļ iebruka aktu zāles jumts, A. Magers skaidroja, ka šajā gadījumā risinājumu izstrādājuši konstruktori, savukārt ieceres risinājumam veikta ekspertīze.

Nauda vajadzīga dažādiem darbiem

Vēl, kā skaidroja speciālists, tika paredzēta lūka dūmu izvadīšanai, kas atvērtos, nospiežot pogu, un tāpat arī aizvērtos: “Bija iespējas to risināt ar logu palīdzību, taču šis variants logu konstrukcijas dēļ tika noraidīts. Vēl viens papildu darbu apjoms bija saistīts ar griestu apdari. Skolā bija paredzēts veikt paneļu labošana, špaktelēšanu, krāsošanu atsevišķās vietās kopumā 393 m² lielā platībā, bet, kad atsedza piekārtos griestus, tika secināts, ka griesti nav tik labā stāvoklī, lai tos pilnībā atstātu bez apdares. Turklāt mūsu mērķis, īstenojot šo projektu, bija tur, kur tas bija ir iespējams, atstāt griestus iespējami augstākus, lai radītu plašuma iespaidu, tātad nenosegt ar piekaramo materiālu, turklāt mērķis ir veikt šo darbu iespējami kvalitatīvi. Vēl papildus darbu sarakstā iekļauta vienu ārdurvju izbūve ventilācijas iekārtu telpai, kā arī sadales GS1 ierīkošana, kā arī papildu kabeļu apjoms – sākotnēji bija paredzēts viens daudzums, bet specifikācijās tas mainījās, tāpēc tagad tas tika precizēts atbilstoši reālajam apjomam.”

Izlietnes būs

Neplānoto darbu izmaksās izkļauta arī papildu izlietņu ierīkošana. Te jāatgādina, ka sākotnēji līdzekļu taupības nolūkos visās klašu telpās nebija paredzētas izlietnes, taču, kad pēc iedzīvotāju aicinājuma vērsāmies domē un lūdzām šo kļūmi labot, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, tika pieņemts lēmums tās ierīkot papildus. A. Magers skaidroja, ka kopā ar skolas vadību ir izvērtēta situācija, kur izlietnes tiešām ir nepieciešamas, un tajās vietās tās arī būs, vienlaikus izveidojot atsevišķu cilpu siltā un aukstā ūdens pievadīšanai.

Visu vienmēr nevar paredzēt

Finanšu komitejas sēdē deputāti interesējās, kāpēc atkal tiek kāpts uz tiem pašiem grābekļiem, ar to domājot vairākus papildu maksājumus bērnudārza «Pasaciņa» pārbūves laikā. Pēc tam ticis solīts, ka pašvaldības speciālisti iestādes pirms pārbūves rūpīgi apsekos, lai nebūtu tā, ka atklājas daudzi negaidīti papildu darbi, kas prasa ne tikai papildu līdzekļus, bet kopumā aizkavē darbu izpildi. A. Magers skaidroja, ka, neatsedzot konstrukcijas, piemēram, konkrētajā gadījumā – sporta zāles jumta konstrukcijas –, nekādi nebūtu iespējams noteikt paneļu stāvokli: “Es uzskatu, ka speciālists nevar rakstīt to, ko neredz, jo tas nozīmētu pieļaut visu paneļu labošanu. Ja viņš nav redzējis paneļu bojājumu, tad viņš nevar paredzēt līdzekļus tā labošanai, jo tas savukārt nozīmētu nepamatoti palielināt darbu izmaksas, jo ne jau visi paneļi ir jālabo. Projekts ir sastādīts pēc apsekojuma un pēc tā, ko varēja redzēt, tāpēc arī šī 15% rezerve tiek paredzēta. Pieļauju, ka būs vēl papildu darbi, taču nedomāju, ka visu tiem paredzēto naudas summu iztērēs.”

Vēl komitejas sēdē tika uzdots jautājums, kā veicas ar termiņiem, un A. Magers skaidroja, ka pēc kalendārā grafika būvdarbus skolā plānots pabeigt jūnija sākumā.