Pēc garās ziemas katrs vēstnesis, kurš nes sev līdzi pavasara dvesmu, tiek sagaidīts atplestām rokām. Ikkatru pavasari gaidām, kad melnbalti strīpainajos bērzu stumbros atkal sarosīsies to „asinsrite”, veldzējot ar savu sulu ziemas nogurdinātos cilvēkus. Lokanie bērzu zari tiek nesti istabās un likti vāzēs, lai istabas siltumā atmodušies pumpuri priecētu mūs ar mazu devu viltus pavasara, kamēr acis ik rītu, paskatoties pa logu, pārbauda – vai ir, vai nu jau ir uzziedējis bērzs pagalmā?
Bērzi ir bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints, kuru mājvieta ir zemeslodes Ziemeļu puslodē – Eiropā, Āzijā līdz Himalaju dienvidiem un Ziemeļamerikā, jo bērzs ir izteikts vēsāka klimata piekritējs. To ģintī ir ap 120 sugu un vēl vairāk pasugu un formu. Latvijas teritorijā bērzi ir vieni no izplatītākajiem kokiem. Bērzi ir ātraudzīgi, taču nedzīvo pārāk ilgi. Pārstrādei bērzus cērt sākot no 51-71 gada vecuma, bet savvaļā šie lapu koki nodzīvo līdz 150 gadiem. To salīdzinoši neilgā mūža un baltā stumbra dēļ bērzus ir pieņemts asociēt ar jaunību un nevainību.
Bērzi nav prasīgi augi, tomēr tiem vislabāk patīk augt irdenā, trūdvielām bagātā augsnē, bet šis koks ir pieticīgs un samierināsies arī ar jebkādu citu augsni, tomēr tam ir nepieciešams daudz gaismas. Daudzas bērza daļas tiek izmantotas saimniecībā: koksne, miza, tāss. Koksni izmanto finiera ražošanai, mēbeļu rūpniecībā, celulozes ieguvei, saimniecības priekšmetu, instrumentu rokturu un atspoļu izgatavošanai, arī kā kurināmo. Tāsis ir labas iekura vajadzībām, kā arī no tām var izgatavot saimniecībā noderīgus priekšmetus. Bērza pumpuri un lapas tiek izmantoti medicīnā, bet pavasarī nenovērtējamas ir gardās bērzu sulas. Dažas bērzu sugas tiek izmantotas arī lauku aizsardzībā un daiļdārzniecībā.
Šiem kokiem ir nozīmīga loma arī slāvu, skandināvu, kā arī latviešu tautas ticējumos un tradīcijās, piemēram, mūsu senči pēc bērziem pareģoja gan likteni, gan laika apstākļus. Šajā pavasarī varēsim noskaidrot, kāda vasara gaidāma – ja bērzs zied agrāk par alksni, tad vasara būs sausa. Savukārt Jāņos neprecētās meitas varēs izzīlēt, pēc cik gadiem apprecēsies – Jāņu naktī meitas sviež kroni bērzā; kuru reizi tas tur paliek, pēc tik daudz gadiem dabūs precēties.
Kaut arī ierasts, ka bērzi daiļo Latvijas pļavas un ceļmalas, šie koki var kļūt arī par dārzu un pat mazdārziņu sastāvdaļu. Protams, katrai situācijai jāizvēlas atbilstoša bērzu suga, jo, piemēram, nokarenais bērzs ir 15-35 metrus augsts koks, ar baltu vai pelēcīgi baltu mizu, kas pēc 20 gadu vecuma, sākot no celma daļas, pārveidojas par melnu, biezu krevi. Savukārt āra bērza jaunos zarus klāj sīkas „kārpiņas”, tāpēc to mēdz saukt arī par kārpaino bērzu. Šīs sugas bērzus var dēstīt arī plašos dārzos, kur nav ierobežota teritorija, taču āra bērzam ir vairākas dekoratīvās formas, piemēram, apstādījumos izmanto bērza šķeltlapu formu un tā saucamo „sēru” bērzu, kam ir lietussargveidīgs vainags ar gariem nokareniem zariem. Otra populārākā bērzu suga ir purva bērzs, kas ir 10 – 25 metrus augsts koks ar gludu mizu un pelēkbaltu vai baltu tāsi, kas nereti nolobās plānās plēksnēs, retumis tikai vecākiem kokiem pie pamata saplaisājot. Tā vainags ir plašs, bet zari – stāvi. Jaunie zari ir tūbaini apmatoti, vēlāk kaili, un to miza parasti ir sārti brūna. Nelielos dārzos ir dēstāmas bērzu sugas kā Betula nana, kas sasniedz tikai 50 cm garumu, bet 8 – 10 metrus garš izaug zelta bērzs – Betula pendula Golden Cloud. Neliels ir arī sēru bērzs Betula pendula Youngii.
Vai jūs zinājāt, ka visresnākais bērzs Latvijā – Sausupju dižbērzs – auga Tukuma rajona Smārdes pagastā netālu no Valguma ezera? Tā apkārtmērs bija sasniedzis 4,4 metrus, augstums 22 metrus, bet zaru garums 11,5 metrus.
Purva bērzs kopā ar āra bērzu aizņem 28,4% (2000.g.) Latvijas mežu.
Mūsu senči visu vasaru dzēruši bērzu sulu, saglabājot to klētī lielās ozola mucās, kurām virsū uzsējuši miežus, lai sazēlušais zelmenis ir kā vāks. Sula saglabājās līdz pat rudenim.
labi raksti man patik un noder projektaa 🙂