Starptautiski neatzītās Ziemeļkipras Turku Republikas prezidents Mahmets Ali Talats 24. februārī piezvanījis jaunievēlētajam Kipras prezidentam Demetrim Kristofijam, lai apsveiktu viņu ar uzvaru, un abi līderi vienojušies tikties, paziņojusi Kipras turku amatpersona.
"Talats apsveica Kristofiju, un abi bija vienisprātis, ka viņiem vajadzētu tikties," sacīja Talata palīgs. Kipras grieķu komunistu līderis Kristofijs pēc savas uzvaras vēlēšanu otrajā kārtā solīja strādāt pie 34 gadus sašķeltās salas atkalapvienošanas. Kristofijs pirms vēlēšanām solīja ieņemt samiernieciskāku nostāju, cenšoties rast risinājumu desmitgadēm ilgušajam konfliktam starp Kipras grieķu un turku kopienu, kas uztur spriedzi starp divām NATO dalībvalstīm – Grieķiju un Turciju – un kavē Ankaras centienus pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Kipra ir sadalīta kopš 1974. gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju. Turcijas okupētajā salas ziemeļdaļā dzīvojošā turku kopiena pasludinājusi Ziemeļkipras Turku Republiku (ZKTR). Pašlaik ZKTR teritorijā joprojām uzturas aptuveni 40 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents un Ankara pašpasludinātajai turku republikai sniedz ekonomisko atbalstu. Pagājušajā gadā ES iesaldēja ar Turciju uzsāktās iestāšanās sarunas astoņās no 35 sarunu sadaļām, jo Ankara atteicās atļaut Kipras kuģiem un lidmašīnām izmantot savas ostas un lidostas, ko paredz starp ES un Turciju noslēgtā muitas ūnija. Turcija no savas puses uzsver, ka ES nav pildījusi solījumu atvieglot pret ZKTR vērstās ekonomiskās sankcijas un piešķirt tikai Ankaras atzītajai turku pārvaldītajai Kipras daļai palīdzību. Šādu solījumu ES izteica 2004. gada aprīlī, paužot atzinību par turku pozitīvo balsojumu referendumā, atbalstot ANO sagatavoto sašķeltās salas atkalapvienošanas plānu. Plāns gan izgāzās, jo to tajā pašā laikā notikušajā referendumā noraidīja Kipras grieķi, kuru skaits ir trīs vai četras reizes lielāks un kuru valdība ir starptautiski atzīta kā vienīgā leģitīmā Kipras pārstāve. Referenduma rezultāts noveda pie tā, ka 2004. gada maijā ES pievienojās tikai grieķu pārvaldītā salas daļa. Turcija apsūdz Kipras grieķus par savu veto tiesību izmantošanu ES, lai bloķētu bloka solījumu izpildi pret ZKTR un bremzētu Ankaras progresu iestāšanās sarunās ar ES.