29. martā uz savu gadskārtējo pārskata sapulci kopā sanāca biedrības «Černobiļa» biedri. Tukuma rajonā patlaban ir vairāk nekā 80 cilvēku, kas savulaik piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. No tiem biedrībā iestājušies vairāk nekā 40 cilvēku, taču, kā uzsvēra biedrības ilggadējais vadītājs Osvalds Bondarenoks, aktīvo biedru grupa ir skaitliski vēl mazāka.
Pasākumu ar dziesmām un dzejas rindām emocionāli ievadīja Degoles pagasta sieviešu vokālais ansamblis «Melodija» Anitas Geidānes vadībā. Uz tikšanos ar černobiliešiem bija ieradies arī Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, Tukuma slimnīcas direktore Dzintra Rabkeviča, kā arī Valda Ancāne no Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūras.
Biedrības vadītāja Osvalda Bondarenoka pārskats par paveikto bija īsti emocionāls! Jau pašā sākumā uzsvēris, ka visi šeit sapulcējušies ir viena likteņa apvienoti, viņš atzina, ka padarīts būtu krietni vien vairāk, ja paši černobilieši būtu atsaucīgāki. Nereti gadās, ka cilvēks ir gatavs runāt par savām problēmām, taču… uzrakstīt iesniegumu nav pierunājams. Baidās? No kā gan? Vai tiešām – no savas pašvaldības darbiniekiem?!
"Ar ko es iešu uz iestādi, ja man pat iesnieguma nav?!" viņš jautāja sanākušajiem savējiem. Un vēl – ir situācijas, kad palīdzība visvairāk vajadzīga tieši tiem, kas neiziet no mājas, nenāk cilvēkos, nemeklē likteņbiedrus, kas slīgst depresijā…
Reizēm pašu vainas dēļ, nespējot vienoties, neīstenotas paliek labas ieceres. Piemēram, pirms vairākiem gadiem tika nolemts, ka visiem černobiliešiem, kas jau aizgājuši Aizsaulē, par biedrības līdzekļiem, piepalīdzot, protams, arī pašvaldībām, varētu uzlikt vienādas kapu apmalītes. Taču tad sarosījās un sāka protestēt piederīgie, uzskatot to par iejaukšanos tuvinieku personiskajās dzīvēs un plānos. "Rezultātā," sarunā ar žurnālistiem teica Osvalds Bondarenoks, "mums tagad Džūkstē ir viena mūsējā, černobilieša, kaps, uz kura aug nu jau rokas resnuma apsītes…"
Skumji, protams! Tāpēc paliek vien sīkās ikdienas lietas: vienam – palīdzība dzīvokļa jautājumā, citam – malkas sagādē, līdzdalība kādā citā saimnieciskā darbiņā.
Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs atzina, ka situācija ar černobiliešiem ir tāda pati kā daudzās citās jomās: naudas ir tik maz, ka lielus projektus nevar uzsākt. Un tomēr, – Osvalds Bondarenoks ikdienā dara visiem vajadzīgu darbu, kārto lietas, par kurām daudzi biedrības biedri nemaz nezina! Ir jādomā, kāpēc paši černobilieši nereti ir tik neaktīvi: viņu dzīvē viss ir kārtībā, vai arī – gluži otrādi – slīgst bezcerībā?
Pilsētas mēra sacītajam piekrita arī Tukuma slimnīcas direktore Dzintra Rabkeviča, uzsverot, ka ne katrs černobilietis ar savām problēmām ir bijis biežs viesis viņas kabinetā! Dz. Rabkeviča uzteica Bondarenoka kungu par viņa lielisko ideju – iegādāties biedrības vajadzībām kinokameru. "Filmējiet, iemūžiniet sevi, savas atmiņās! Visjaunākā paaudze jau nemaz nezina, kas ir Černobiļas AES, kādu nelaimi cilvēkiem nesusi tās avārija…" sacīja Dz. Rabkeviča, noslēgumā novēlot visiem labu veselību un atgādinot, ka slimnīcas administrācija vienmēr ir atvērta konstruktīvām sarunām.
Savukārt Valdai Ancānei, kura VSAA administrē valsts pensijas un pabalstus, bija jāuzklausa vislielākais jautājumu klāsts – vēl labu brīdi pēc tam, kad sapulce jau bija beigusies, individuālās konsultācijas turpinājās.
