Jaunpilī ar pavisam parastas lauku saimniecības «Mazkraučas» un arī kooperatīva «Piena ceļš» Jaunpils pienotavas darbu iepazinās īpaši augsts un atbildīgs viesis – Eiropas Savienības Fermeru un kooperatīvu organizācijas Copa COEEGA ģenerālsekretārs Peka Pekonens. Viņu pavadīja Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Lauksaimniecības Organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze, Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departamenta direktors Aivars Lapiņš un Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava.)
Rezumējot redzēto un runājot par Latvijas lauksaimniecības nākotni kopumā, no Somijas zemniekiem nākušais P. Pekonens bija pārliecināts – šeit, Latvijā, ir izcili piemērota vieta, lai nodarbotos ar lauksaimniecību.
Ja piena cena noturēsies – izdzīvosim
«Mazkraučās» jau trešā paaudzē saimnieko Arbidānu ģimene – šobrīd Indra un Ivars Arbidāni. Ģimenē audzina piecus bērnus – jaunākajam divarpus gadiņi, vecākajam – 24. Saimniekot jaunajiem palīdz Ivara mamma Marta.
Saimniecība ir vidēji liela – ir 31 govs, bet pavisam kūtī ir 46 liellopi. Vidējais izslaukums aizsniedz 7000 kg no govs gadā. Pienu pārdod a/s «Tukuma piens». Pavisam saimniecība apkopj 92 ha lielu platību, 50 ha pašu zeme, pārējo platību nomā. Indra spriež – ja arī vasarā maksās 16 santīmus, ja piena cena nenokritīsies, tad varēs izdzīvot. Saimniecībai ir uz kredīta nopirkts traktors, nākamā gadā kredīts būs atmaksāts lopbarības gatavošanas tehnikai.
Apskatījis saimniecību, P. Pekonens pastāstīja, ka pats nācis no senas somu zemnieku saimniecības, kur bijušas 20 govis, un novērtēja, ka «Mazkraučas» pašlaik atbilst Somijas vidējais saimniecības lielumam. Runājot par paplašināšanos, «Mazkraučām» iespēju neesot, jo apkārtējās zemes nopircis lieluzņēmējs, kas nodarbojas ar graudu audzēšanu. P. Pekonens gan ieteica, ka vajadzētu ar šo lielsaimnieku vienoties un tuvējās platībās iesēt zālienu, tādējādi nodrošinot lielsaimniecībā augu seku un lopbarību «Mazkraučām». Saimnieki gan apšaubīja, vai Latvijas apstākļos šāda sadarbība iespējama…
Zemnieki dara vislabāko darbu pasaulē
Turpmākajā sarunā P. Pekonens atzina, ka zemniekiem ir pats labākais darbs pasaulē, taču – jā, tas ir maz atalgots un grūts. Pašlaik Somijā piena litru no zemniekiem iepērk par nedaudz vairāk kā 20 santīmiem litrā. «Mazkraučās» 18 gadu laikā saimniekiem brīva nav bijusi neviena diena. Savukārt Somijā izveidota saimnieku aizvietotāju kustība, un atvaļinājumā doties iespējams katru gadu. Aizvietotājam pusi algas maksā saimnieks, otru pusi – pašvaldība. Kopumā P. Pekonens novērtēja, ka «Makraučas» vērtējamas virs vidējā Eiropas saimniecības līmeņa. Vienīgi runa ir par to, lai saimniecība spētu nodrošināt saimniekiem pārticību…
Kad saimniecība bija apskatīta, saimnieki viesus cienāja ar ļoti gardu, pašu ceptu saldskābmaizi, medu un liepziedu tēju. No «Mazkraučām» P. Pekonens taisnā ceļā devās uz lidostu, lai atgrieztos Briselē.
Kas lobē zemnieku intereses Briselē?
Janvārī par lauksaimniecību rakstošajiem žurnālistiem bija iespēja iepazīties ar Copa COEGA biroju Briselē. Šis birojs lobē lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu intereses Eiropas Savienībā. COPA ir Eiropas līmeņa fermeru un kooperatīvu organizācija, kurā ir 60 biedri. Tā dibināta 1958. gadā. COEGA ir Eiropas lauksaimniecības kooperatīvu interešu pārstāve, kas dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada šīs organizācijas ir apvienojušās. Pašlaik tās ģenerālsekretārs ir Somijas pārstāvis Peka Pesonens. Kopējis budžets – seši miljoni eiro. Tās ir lielākās lobiju grupas Eiropas Savienības Briseles institūcijās. Šis organizācija strādā ar Eiropas Savienības institūcijām, meklējot risinājumus kopīgām problēmām. Pavisam šajā komitejā ir apvienojušās 76 organizācijas, tostarp 38 no jaunajām dalības valstīm. Biedru organizācijas sūta savus ekspertus, lai darbs būtu pietiekami profesionāls. Gada laikā organizāciju apmeklē ap 800 dalībnieku, tomēr Latvijas iespējas piedalīties visās aktivitātēs finansiālās situācijas dēļ ir ierobežotas. No Latvijas COPA – COEGA darbojas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji, pārstāvji no Zemnieku federācijas, Lauksaimnieku statūtsabiedrības asociācijas un Zemnieku Saeimas.
Lauksaimniekiem ienākumi 2009. gadā ir kritušies par 12%. Kā norādīja P. Pesonens, tas esot tāpēc, ka tirgus nestrādā pietiekami labi. Viņš uzsvēra, ka tas rada izaicinājumu ne tikai lauksaimniekiem, bet visai sabiedrībai, jo var celties pārtikas cenas. Pašlaik komitejā ir 45 darba grupas, kas strādā pie dažādiem jautājumiem. Aktuālākā problēma saistīta ar piena ražošanu. Tiek veidota arī diskusija par to, kādai jābūt Eiropas Savienības kopējai Lauksaimniecības politikai. Tā kā tirgus pašlaik nevienā valstī nestrādā pietiekami labi, lauksaimniekiem īpaši svarīgi ir tiešmaksājumi. Dalībvalstīm būs šai jomā jāatrod vienots viedoklis, bet iepriekš jāvienojas lauksaimniekus lobējošajām organizācijām. Pašlaik vidējie lauksaimnieka ienākumi ir mazāki par pusi no vidējā Eiropas iedzīvotāja ienākumiem, joprojām ievērojamu ienākumu daļu lauksaimniecībā veido subsīdijas.
