12. janvārī taivānieši dodas pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu 113 likumdevēja deputātus. Analītiķi pauž, ka tas vienlaikus ir referendums par prezidentu Čenu Šuibjanu un viņa politiku, tas ir, atšķirīgo viedokli par Taivānas saspringtajām attiecībām ar Ķīnu. Tieslietu ministrija jau paziņojusi, ka saņēmusi 6 000 sūdzības par balsu pirkšanas mēģinājumiem.
Tiek uzskatīts, ka vēlētāju aktivitāte būs liela, ņemot vērā, ka pēc diviem mēnešiem būs prezidenta vēlēšanas un iedzīvotāji kļūst arvien neapmierinātāki ar ekonomisko stāvokli, kas reiz bijis augsts, bet ko nomākusi atrašanās Ķīnas paspārnē.
Interneta portāls www.cnn.com vēsta, ka Čens tiek kritizēts par attiecību saasināšanu ar Ķīnu – viņš popularizē politiku, kas piešķirtu Taivānai de facto neatkarību no Ķīnas. Analītiķi spriež, ka Čena vadītā Demokrātiskā progresīvā partija šajās vēlēšanās cietīs sakāvi, tādējādi pieļaujot, ka nacionālisti gūs plašāku ietekmi likumdevējā. www.cnn.com ziņo, – ja nacionālisti gūs uzvaru un iesaistīsies cīņā par prezidenta amatu, tiks stabilizētas Taivānas ļodzīgās attiecības ar Ķīnu, kas Taivānu vēl joprojām uzskata par savu teritoriju. Nacionālisti tiecas pēc unifikācijas ar Ķīnu.
Jāpiebilst, ka patlaban Čena partijai likumdevējā ir 50 vietas. Nacionālisti iepriekšējo astoņu gadu laikā (kamēr Čens ir prezidents) bieži vien bloķējuši viņa politiskās iniciatīvas (ieskaitot daudzmiljonu dolāru vērtu amerikāņu ieroču pirkšanu).