Sestdien, 18. septembrī, Pūres kultūras namā tika atvērta mākslinieces Tairas Haļāpinas gleznu izstāde. Tajā apskatāmi 14 darbi, no kuriem lielākā daļa gleznoti šī gada ziemā. Māksliniece saka, ka ziema viņai interesanta. Tiesa gan, mākslinieces redzējumā tā ir pavisam savādāka nekā tā, kādu esam to pieraduši redzēt – aukstu, sastingušu, vienmuļu. T. Haļāpinas akvareļos ziema it kā atdzīvojas, tā ir silta, krāsaina, izjūtu spēlēm bagāta. Nemierīga un allaž mainīga. Kā pati māksliniece.
Tieši par to – T. Haļāpinas milzīgās darba spējas, īpašo prasmi pulcēt ap sevi ļaudis, mudināt viņus strādāt, mācīties, lai zinātu vairāk, stāstīja viņas viesi – vizuālās mākslas skolotāji, kurus reiz viņa mācījusi Aizrobežu mākslas muzejā un, ievezdama pa sētas durvīm, arī "lielajā" muzejā. Paldies viņai teica kolēģi mākslinieki, kurus Taira mudinājusi strādāt un strādāt, ar savu apkārtrakstu aicinājusi sasparoties paša izstādei vai apskatīties kolēģa veikumu. Ar šādu pat apkārtrakstu tapusi šī izstāde Pūrē. Turklāt ne pirmo reizi. Kādreizējā kultūras nama direktore Dzidra Rozenberga atceras gadījumu pirms 26 gadiem, kad, organizējot Tairas izstādi, ar viņu iepazinusies. Un tā gadiem – no vienas izstāžu zāles uz citu, turklāt ne vien ar mērķi parādīt savus darbus, bet, galvenais, sastapt cilvēkus. Un tie, likteņa, gadījuma, vajadzības un sakritību sūtīti, tagad dzīvo mākslinieces stāstos un portretos.
Lai arī sparīgo darbošanos tagad aprāvusi atlabšana pēc smagas slimības, par ko mākslieniece ir patiesi neapmierināta, kā noprotams, viņa negrasās atpūsties ilgu laiku. To, ka spara diezgan, apliecina kaut vai šī izstāde. Un visas tās idejas, kas viņai padomā.
