95 stāsti par brīvību uz valdības nama festivālā «Staro Rīga»
Šo piektdien, 15. novembrī, atklās Ministru kabineta ēkas izgaismošanas projektu festivālam «Staro Rīga». Tā veidošanā iesaistījās Latvijas iedzīvotāji, izstāstot 95 gaišus, cilvēcīgus un patiesus stāstus par brīvību.
Valdības nama projekta «Brīvs kā…» veidošanā līdzdarbojās dažāda vecuma cilvēki – gan bērni, gan seniori -, arī visdažādāko profesiju pārstāvji – policisti, ugunsdzēsēji, uzņēmēji, aktieri, mūziķi, žurnālisti, sportisti, arī NVO pārstāvji. Starp viņiem arī sabiedrībā zināmi cilvēki – šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, TV seja Baiba Sipeniece-Gavare, kardiologs Andrejs Ērglis, dzejniece Māra Zālīte, dziedātāja Linda Leen, ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, akadēmiķis Jānis Stradiņš, paraolimpietis Aigars Apinis u.c.
Mediju iespējas – atklāšanas pasākums norisināsies šo piektdien, 15.novembrī, ārpusē pie valdības nama. Sākums 18:00. Pasākumā piedalīties aicināti 95 cilvēki, kas līdzdarbojās projekta tapšanā, nozaru ministri, kā arī jebkurš cits interesents.
Izgaismošanas projekts tiks īstenots kā video projekciju, gaismas spēļu, mūzikas un teksta sinerģija, kur nozīmīga loma būs minētajiem 95 cilvēku stāstiem par brīvību. Būtiski pieminēt, ka video projekcijā visi stāsti par brīvību ir titrēti, lai mēs sniegtu iespēju iepazīt Ministru kabineta projektu «Brīvs kā…» arī nedzirdīgajiem cilvēkiem.
Projektu būs iespējams apskatīt četrus festivāla vakarus 15. – 18. novembrī no 18:00 līdz 23:00.
Gaismas festivāls «Staro Rīga» norit jau sesto gadu un tā koncepcija šoreiz ir «Seši stāsti par prieku»
Izcilām Latvijas personībām pasniegta Ministru kabineta balva
Ceturtdien, 14. novembrī, piecām izcilām personībām par viņu sasniegumiem un ieguldījumu Latvijas valsts attīstībā pasniedza Ministru kabineta balvu:
Kokrūpniekam Jurim Biķim par izcilu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē.
Akadēmiķei, habilitētajai medicīnas doktorei Jekaterinai Ērenpreisai par nopelniem šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izpētē.
Latvijas Tautas frontes pirmajam priekšsēdētājam Dainim Īvānam par izcilu ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā un Latvijas Tautas frontes vēsturiskās nozīmes iemūžināšanā.
Nodibinājumam «Iespējamā misija» par ieguldījumu Latvijas nākotnes labā, stiprinot izglītību kā vērtību un veicinot skolēnu motivāciju mācīties.
Tēlniekam, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim Indulim Ojāram Rankam par ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā.
Šogad Ministru kabineta balva ieguvusi jaunu saturisko un vizuālo noformējumu, un tā tapšanas process aplūkojams video. Aicinām aplūkot arī video par Ministru kabineta balvas vēsturi – Jāņa Stradiņa vēstījumā:
Kopā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovskis un ministriem – Laimdotu Straujumu, Vjačeslavu Dombrovski, Ilzi Viņķeli un Edgaru Rinkēviču Ministru kabineta balvas laureātus sveica izcili mākslinieki – jaunie talanti: Daumanta Kalniņa trio, Inga Šļubovska (soprāns), čelliste Dace Zālīte (pagājušā gada «Lielās mūzikas balvas» nominante), baletdejotāja Ieva Rācene ar partneri Ringoldu Žigi (fragments no baleta «Otello») un jauna arfiste Dārta Tisenkopfa ar solo arfas priekšnesumu, kuru ieradās izpildīt speciāli no Itālijas, kur patlaban studē.
Aicinām Ministru kabinetā apmeklēt izstādi «Latvijai 95»
Līdz pat gada nogalei mīļi gaidīsim ikvienu Ministru kabinetā apskatīt Latvijas dzimšanas dienai veltīto foto galeriju «Latvijai 95»! Izstādē eksponētas fotogrāfijas, kurās iemūžināta gandrīz gadsimtu ilgā valsts vēsture. Interesentiem iepriekš jāpiesaka apmeklējums pie Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultantes Maijas Lāces pa tālruni 67082924. Atnāc!
Plāno aizsargāt nebanku kredītņēmēju intereses
Ministru kabineta sēdē 12. novembrī tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi stingrākam regulējumam t.s. “ātro kredītu” izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, panākot ātro kredītu izmaksu samazināšanos un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai.
Jāuzsver, ka pētījumu centra SKDS iepriekš veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka iedzīvotāji šādas izmaiņas atbalsta un uzskata, ka valstij ir jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo „ātro kredītu” izsniegšanai un ir jānosaka ātro kredītu procentu izmaksu ierobežojumi.
„Šodienas valdības lēmums liecina, ka valdībā ir kopīga izpratne, ka atsevišķu nozaru uzņēmēju tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu, upurējot finanšu grūtībās nonākušus cilvēkus, nav un nedrīkst būt svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus un veidot ilgtspējīgu kreditēšanas vidi. Valstij ir jārūpējas par kopējo labklājību un jāaizstāv patērētāji kā vājākā puse. Tāpēc aicinām Saeimas deputātus, kuriem būs jāpieņem gala lēmums par ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, turpmākajās diskusijās par prioritāti izvirzīt visu iedzīvotāju intereses un to aizsardzību, nevis vienas nozares pārspīlētas tiesības uz peļņu. Savukārt izskanējušajās bažas, ka līdz ar stingrākām regulējuma prasībām ātrie kredīti kļūs nepieejami plašai sabiedrības daļai, mūsuprāt, ir nepamatotas, jo mērķis nav padarīt viegli pieejamus ātros kredītus visiem, bet tiem, kuriem šis pakalpojums tiešām ir nepieciešams, nodrošināt saprātīgus nosacījumus un izmaksas, kas viņus neiedzen parādu slazdā, no kura nav izejas. Latvijā un citur Eiropā augļošana ir aizliegta un par to pienākas arī sods. Savukārt valstij ir jārūpējas, lai tiktu aizstāvēti patērētāji, nevis augļotāji un to intereses,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
MK atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumugrozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos.
Tāpat MK atbalstīja priekšlikumu noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu, kad iestājies nokavējums. Astoņpadsmit procentpunktu gadā apmērs papildus līgumā noteiktai aizņēmuma procentu likmei noteikts, pieņemot, ka tas nevarētu pārsniegt 0,05% dienā, kas būtu uzskatāms par samērīgu maksu par kapitāla izmantošanu pēc samaksas termiņa iestāšanās. Nokavējuma procentu apmērs 0,05% apmērā par dienu ir noteikts arī Lietuvā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikti stingrāki līgumisko nokavējuma procentu apmēra ierobežojumi. Stājoties spēkā jaunajam tiesiskajam regulējumam, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāpielāgo līgumā ietvertās nokavējuma procentu klauzulas.
Tāpat atbalstīts ierosinājums likumā noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no 23.00 līdz 7.00, kas novērsīs bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas. Kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti un izsverot savas iespējas atmaksāt aizdevumu. Patērētāju atturēšanai no bezatbildīgas aizņemšanas pastāv divi galvenie risinājumi – informēt par bezatbildīgas aizņemšanās sekām un ierobežot kredītu pieejamību nakts laikā. Šāda prakse tiek īstenota arī citās valstīs, piemēram, Somijā.
Vienlaikus atbalstīta likumprojekta norma, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šāds priekšlikums palielinās patērētāja iespējas kredītu atmaksāt līgumā noteiktajā termiņā.
Kā esam informējuši jau iepriekš, SDKS aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā 70,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo „ātro kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem, nekā tie ir patlaban, pat ja tas nozīmētu, ka šādā gadījumā tie vairs nebūtu tik viegli pieejami. Viedokli, ka „ātro kredītu” izsniegšanai ierobežojumi nebūtu jānosaka, pauda 19,7% respondentu, bet 10,2% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Arī vērtējot, vai valstij būtu jāierobežo „ātro kredītu” procentu likmju apmēri, pat ja tas nozīmētu, ka Latvijā uzņēmumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz īsiem termiņiem, apstiprinošu atbildi, ka šādi ierobežojumi būtu jānosaka, sniedza pārliecinošs vairākums respondentu – 71%. Kopumā tikai 16% uzskatīja, ka valstij nebūtu jāierobežo „ātro kredītu” procentu likmju apmēri, bet 13% nebija viedokļa šajā jautājumā.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vēl jāapstiprina Saeimā.
