Kā norādījis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns, saistībā ar globālo finanšu krīzi Latvija piedzīvo strauju ekonomiskās attīstības, iekšzemes kopprodukta pieauguma kritumu un ārējus finanšu spiedienus. Tādēļ Latvijas amatpersonas lūgušas SVF un Eiropas Savienību (ES) sniegt tehnisku un finanšu palīdzību.
"SVF valde uzsākusi paātrinātas procedūras lūguma izskatīšanai. Es esmu informējis amatpersonas, ka SVF ir gatava sniegt tūlītēju atbalstu viņu centienos visaptverošas ekonomiskās programmas ietvaros un ciešā sadarbībā ar ES," akcentēja Štrauss-Kāns.
Kā informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā, arī EK apliecinājusi gatavību palīdzēt Latvijai.
ES ekonomikas un finanšu ministru padomes ECOFIN prezidentvalsts un EK izdevušas kopīgu deklarāciju par vidēja termiņa finanšu palīdzības sniegšanu Latvijai.
Ņemot vērā pasaules finanšu krīzes nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un finanšu situāciju, ECOFIN prezidentvalsts un EK pauž ES apņemšanos sniegt finanšu palīdzību saistībā ar nesenajām tirgus grūtībām.
"Mēs esam ciešā saziņā ar Latvijas iestādēm un SVF, lai kopīgi reaģētu uz pieaugošo spriedzi Latvijas finanšu tirgos. ES ir gatava piedalīties koordinētos finansēšanas pasākumos kopā ar SVF, ar nosacījumu, ka Latvijas iestādes cieši apņemas īstenot stingru un uzticamu pasākumu programmu, lai stiprinātu Latvijas maksājumu bilances stabilitāti," teikts EK paziņojumā.
Saskaņā ar ES Padomes regulu 332/2002 ES var piešķirt vidēja termiņa palīdzību dalībvalstij, kas atrodas ārpus eirozonas. ES dalībvalstij, kurai "radušās grūtības vai draud nopietnas grūtības, ko radījusi vai nu vispārēja tās maksājumu bilances nestabilitāte vai arī valūta, kas ir attiecīgās dalībvalsts rīcībā", var sniegt palīdzību, skaidroja EK pārstāvniecībā.
Kā ziņots, valdība 20. novembrī nolēma pilnvarot finanšu ministru Ati Slakteri (TP) sākt sarunas ar SVF par atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Jau pašlaik Latvijas valdība sākusi sarunas par atbalsta saņemšanu arī ar EK; netiek noliegta iespēja, ka līdzīgas sarunas uzsāks ar Pasaules Banku.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) neatklāja, cik lielu finanšu atbalstu Latvija cer saņemt, norādot, ka tas būs atkarīgs no sarunu rezultātiem. Arī Slakteris nekonkretizēja summu, kādu valsts cer iegūt no SVF. Tāpat netika sniegta informācija, cik ilgs laiks atvēlēts sarunām. Slakteris vien norādīja, ka sarunas notiks "līdz laimīgai uzvarai".
Finanšu ministrs uzsvēra, ka sarunas esot sāktas laicīgi, lai nodrošinātos pret iespējamiem riskiem. Arī Godmanis uzsvēra, ka ar SVF tiekot runāts par "zināmu atbalsta rezervi".
Finanšu ministrs uzsver to, cik būtiski globālās finanšu krīzes apstākļos valdībai ir rīkoties savlaicīgi, rūpējoties par papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaisti.
"Oktobrī Latvija parakstīja aizņēmuma līgumu par 500 miljonu eiro ar Eiropas Investīciju banku. Tas notika brīdī, kad pasaules finanšu sfērā jau bija iestājusies savstarpējās uzticības krīze un aizņemšanās iespējas bija krietni sarukušas. Parakstīt šādu līgumu bija iespējams tikai tādēļ, ka pie tā tika mērķtiecīgi strādāts jau labu laiku iepriekš. Tādēļ arī šobrīd valdības uzdevums ir rīkoties apsteidzoši un laikus rūpēties par finanšu līdzekļu piesaisti," sacīja ministrs.
Slakteris norāda, ka par iespējamo ārvalstu finansējumu jau notikušas konsultācijas ar vairākām starptautiskām institūcijām.