Tā ziņo interneta portāls www.delfi.lv, atsaucoties uz raidījumu «Nekā personīga», kas ēterā bija 30. novembrī.
Atsaucoties uz fonda amatpersonām, raidījums norāda, ka Kargins un Krasovickis esot vainīgi «Parex Bankas» finanšu problēmās. Kā atbildes gājienu abi baņķieri esot veicinājuši baumas, ka viena no SVF prasībām finansiālas palīdzības sniegšanai Latvijai esot lata devalvācija, tādējādi diskreditējot pašu fondu.
Tiesa, tas neesot vienīgais šķērslis «Parex Bankai» sniegtajā palīdzības procesā. Tikai pēc līguma parakstīšanas, kuram atbilstoši valsts pārņem 51% bankas akciju, Kargins un Krasovckis uzzinājuši par Tautas partijas plāniem iegūt ne tikai kredītiestādes kontrolpaketi, bet arī pārējās bankas akcijas un vēlāk tās izdevīgi pārdot. Tādējādi Kargins un Krasovickis pilnībā tiktu atstumti no kredītiestādes vadības. Līdz ar to viņi baidās atdot savas akcijas valstij, kas būtu jādara atbilstoši līgumam.
Lai jaunais līgums un jaunā valde sāktu darbu, jāsaņem visas atļaujas no atbilstošā sindicētā kredīta devēja divu trešdaļu apjomā, tā raidījumam skaidrojis Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
Taču sindicētā kredīta devēji ir ar mieru pagarināt kredīta termiņa tikai tad, ja savas garantijas dod valsts. Tikai tad Kargina un Krasoviska parakstītais līgums var stāties spēkā. Savukārt valsts savas garantijas nevar dot jau minētā iemesla dēļ – tā vēl nav saņēmusi pilnībā Karginam un Krasovickim agrāk piederējušās akcijas.
Tāpēc Kargins un Krasovickis vēlas, lai valsts vispirms garantē sindicētā kredīta atdošanu un tikai pēc tam viņi ir gatavi nodot savas akcijas valstij. Taču premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzskata, ka kredīta atdošanu var galvot tikai valsts bankai, kur kontrolpakate vairs nepieder baņķieriem. Tieši šī jautājuma dēļ pagājušajā ceturtdienā baņķieri slepus apmeklēja Ministru kabinetu, kurā tikās ar Godmani. Abām pusēm pie kopsaucēja gan nav izdevies nonākt.
Raidījums arī norāda, ka vēl viens apgrūtinājums «Parex Bankas» glābšanas procesā ir, pēc SVF uzskata, finanšu ministra Ata Slaktera (TP) un Bičevska nekompetence.
Valsts «Parex Bankas» kontrolpaketi nolēma pārņemt 8. novembrī.
Valsts apstiprinājusi, ka bankas glābšanai sākotnēji lemts ieguldīt 200 miljonus latu. Tomēr speciālisti min, ka reāli tur vajadzēs ieguldīt vēl vismaz 200 miljonus. «Parex Bankai» ir jāatmaksā divi sindiecētie kredīti – kopumā par 725 miljoniem eiro. Paredzams, ka līdz nākamā gada 2. februārim jāatmaksā kredīts 225 miljonu eiro apmērā, savukārt lielākā daļa – 500 miljoni eiro līdz nākamā gada 30. jūnijam.