Stārķis dabiskai izlasei…

Laikā, kad gājputni jau prom, Tumes ābeļdārzos Jaunpils ceļa malā ne viens vien autobraucējs gluži kā vīziju ir ievērojis stāvam stārķi.

Reizēm tas tik nekustīgs, ka atgādina statuju, tomēr, nē, – ejot lūkot, putns pabēg nostāk. Pēc vairāku cilvēku lūguma sazinājāmies ar zooloģiskā dārza filiāles «Cīrulīši» vadītāju Arni Bergmani, lai noskaidrotu, vai nav iespējams putnam palīdzēt.

Lūk, A. Bergmaņa viedoklis:
– No oficiālās puses ir tā, ka pašvaldībai jābūt noslēgtam līgumam ar dzīvnieku patversmi, kas atbild par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu pašvaldības teritorijā un kopā ar vetārstu izlemj to likteni. Zooloģiskajam dārzam noteikti nav jāuzņemas atbildība par dzīvniekiem, kas nonākuši kaut kādā nelaimē vai šādā ķezā. Protams, reizēm mēs izlīdzam, bet pa lielam ne. Katrā ziņā neviena pašvaldība ar mums nav slēgusi līgumu par dzīvnieku aprūpi. Runājot par stārķiem, katru gadu ir kādi, kas neaizlido līdzi pārējiem – vai nu tie ir jaunie stārķi, kas nav paguvuši pietiekami nobriest vai varbūt savainojušies un nespēj aizlidot. Parasti, kad tos ievēro cilvēki, viņu tālākais ceļš ved uz zoodārzu. Bet stārķis jau ir gudrs – sliktā vasarā, kad redz, ka visus mazuļus nespēs izbarot, vājākos izgrūž no ligzdas. Ir cilvēki, kas mēģina šos mazuļus piebarot, bet rudenī no viņiem kratās vaļā. Savukārt stārķis, pie cilvēkiem pieradis, kļūst agresīvs.