Satversmes tiesa (ST), kas pirms nepilna mēneša rakstveida procesā sāka izskatīt lietu par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei, šodien plkst. 13 paredzējusi paziņot lietā pieņemto spriedumu, informēja tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.
Pēc viņas teiktā, spriedumā ietvertie būtiskākie secinājumi un nolēmumu daļa tiks paziņota sēžu zālē.
Jau ziņots, ka, izskatot lietu rakstveida procesā, juridiskā argumentācija netiek sniegta mutvārdos, bet lietas dalībnieki to iepriekš izklāstījuši rakstiski. Skatot lietu rakstveida procesā, tiesneši parasti neaprobežojas ar vienu sēdi, bet uz debatēm kopā pulcējas pēc nepieciešamības, piebilda tiesas pārstāve. Spriedums tiek pieņemts, tiesnešiem balsojot.
Lietas materiāli par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei apkopoti vismaz desmit sējumos.
Lietas sagatavošanas gaitā ST secināja, ka iegūtie materiāli ir pietiekami, lai to izspriestu rakstveida procesā. Rakstveida process tika izvēlēts arī tādēļ, lai izvairītos no lietas iespējamās politizācijas.
Lietas sagatavošanas laikā tika veikta izpēte Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Misiņa bibliotēkā. Lietas sagatavošanas laikā tika pieprasīti un saņemti atzinumi no atzītiem Latvijas tiesību un vēstures zinātņu ekspertiem, kā arī Lietuvas un Igaunijas starptautisko un konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļi.
Lietai pievienoti Latviešu pagaidu nacionālās padomes, Latvijas Tautas padomes un Latvijas Satversmes sapulces dokumenti, kuros atspoguļoti Latvijas valsts izveidošanas tiesiskie un vēsturiskie apstākļi.
Lietā ir ietverti dokumenti par 1920.gada 11.augusta Miera līguma starp Latviju un Krieviju noslēgšanas gaitu un pušu debatēm par valstu robežu.
Lietai papildus pievienoti Latvijā un trimdā publicētie latviešu juristu un vēsturnieku raksti par Latvijas valsts neatkarības zaudēšanu, iespējām atjaunot Latvijas valstiskumu un 1920.gada 11.augusta Miera līgumā noteikto valsts robežu ar Krieviju. Vairākiem Ministru kabineta iesniegtajiem dokumentiem ir noteikts konfidenciālas informācijas statuss.
Jau ziņots, ka ST 26.aprīlī ierosināja pirmo lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
17.jūlijā pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ST ierosināja otru lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam un likuma, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, atbilstību 1990.gada 4.maija neatkarības deklarācijai.
ST šā gada vasarā pieņēma lēmumu apvienot abas lietas, kas tika ierosinātas par 2006.gada martā parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei.
Tas nozīmē, ka vienā lietā tiks skatīta pilnvarojuma likuma un ratifikācijas likumā ietvertās atsauces uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas robežu nemainības principu atbilstība 4.maija deklarācijas preambulai un 9.punktam, kā arī paša robežlīguma un ratifikācijas likuma atbilstība Satversmes 3.pantam.
Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs 27.martā parakstīja jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijā.