Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir aicinājis Dabas aizsardzības pārvaldi atrast vislabāko veidu, kā pateikties Līgatnes dabas takās ilgstoši strādājošajai zvērkopei Velgai Vītolai, kuras ieguldījumu un pašaizliedzību tik augstu ir novērtējusi Latvijas sabiedrība.
Vienlaicīgi ministrs arī norāda, ka nevēlas iejaukties Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē esošo jautājumu risināšana, jo tikai viņiem uz vietas ir jāizlemj, kā visprasmīgāk organizēt Līgatnes dabas taku darbu, tai skaitā nosakot prasības un pienākumus darbiniekiem.
“Velga Vītola ir pelnījusi pateicību par to degsmi un aizrautību, ar kādu viņa visu šo laiku ir strādājusi. Šāda aizrautība ir piemērs arī citiem, tas mudina arī citus rīkoties vēl dedzīgāk un azartiskāk. Latvijai šāda iniciatīva ir ļoti nepieciešama, jo īpaši šobrīd,” norāda Edmunds Sprūdžs.
“Tāpat mums ir jāmāk cilvēkiem pateikties. Tas ir svarīgi ne tikai tiem cilvēkiem, kuri šo pateicību ir pelnījuši, bet ir arī uzmundrinājums citiem, redzot, ka labas lietas tiek novērtētas,” uzskata Edmunds Sprūdžs.
Edmunds Sprūdžs pauž pārliecību, ka Velga Vītola turpinās strādāt dabas aizsardzības sistēmā un ar savu pieredzi palīdzēs veidot Līgatnes dabas takas kā iekārotu un apmeklētu objektu. “Esmu par to jau runājis ar Dabas aizsardzības pārvaldi, un cik sapratu, tur jau tiek meklēts risinājums,” informē Edmunds Sprūdžs.
“Taču vienlaikus uzskatu, ka Līgatnē nepieciešamas nopietnas pārmaiņas. Šīs dabas takas ir īpašs objekts, kurā vēlamies parādīt dzīvniekus pēc iespējas tādus, kādi tie ir dabā. Lāči, lūši un aļņi nav taču tikai pūkaini mīluļi no pasaku grāmatām,” jau iepriekš, intervijā LTV raidījumiem “Panorāma” skaidroja ministrs.
“Jā, man pienāk daudz atbalsta vēstules Velgas Vītolas aizstāvībai. Taču ir arī profesionāļu viedoklis. Viņiem līdz šim bija bail to publiski izpaust, baidoties, ka netiks saprasti. Arī manis sacītas, kā redzams, ir izpelnījies daudzu nosodījumu. Aicinu medijus iztaujāt arī dabas profesionāļus, darba drošības ekspertus, arī bērnu ārstus, kuri ik gadu saskaras ar dzīvnieku sakostiem un pat saplosītiem bērniem, kuriem bija radīts nepareizs priekšstats par cilvēku un dzīvnieku attiecībām,” mudina Edmunds Sprūdžs.
Šis ir jautājums ne tikai par dzīvniekiem, bet arī par darba disciplīnu un drošību, īpaši tādos paaugstinātas bīstamības objektos kā zvēru dārzos, kuros tiek turēti plēsīgie dzīvnieki. “Jā, daudziem patīk redzēt cilvēku kopā ar dzīvniekiem iežogojumā, bet, ja nedod Dievs, notiktu nelaime? Tad šī pati sabiedrība, kas tagad pieprasa šovu, prasītu atbildību no iestādes, kas to pieļāva – kur bija instrukcijas, kur darba drošība? Un, ja darbinieks to nerespektē, tad darba devējam ir nevis tiesības, bet gan pienākums reaģēt. Un, cik saprotu, tieši šis ir tas jautājums, par kuru tur neizdodas atrast kopsaucējus,” skaidro Edmunds Sprūdžs, uzsverot, ka darba drošības normu ievērošana Līgatnes dabas takās šobrīd ir Dabas aizsardzības pārvaldes atbildība, tai skaitā izvēloties personālu un organizējot tā ikdienas darbu.
Bet tāda attieksme bija tikai Velgai un viņas koptajiem dzīvniekiem, nu vai tad tiešām veselā saprāta nav un skaidrs ir tas, ka ne visi var tuvoties savaļas dzīvniekiem. Beidziet nodarboties ar demagoģiju. Tā visu laiku izskatās pēc savu darbību attaisnošanas.