Sestdien, Tukuma kultūras nama gaiteņa pustumsā tika noskaidroti šī gada «Jauno grupu konkursa» uzvarētāji. Dažādība bija gan sastāvos, gan muzicēšanas stilos, un arī koncertēšanas pieredze grupām jūtami atšķīrās. Bet tie, kas savas nezināšanas, laiskuma vai kādas citas nepārvaramas varas ietekmē klausīties jaunos mūzikas censoņus neatnāca – varēs atgūt iekavētos un, iespējams, dzirdēt šo visai raibo kompāniju gan novada svētkos, gan pasākumā «Roks uz jumta».
Aizbaidīja cūku gripu
Lielākoties, cik dzirdēts, jaunieši sanāk kopā un veido savas grupas, lai spēlētu paši savam priekam, lai būtu kopā ar savas muzikālās gaumes, idejas biedriem. Tomēr – ko tur liegties – nebūt nav slikti, ja tevi klausās un novērtē arī kāds cits, ne tikai paši uzticamākie atbalstītāji – radi un draugu. Un dažnedažādi konkursi jaunajiem izpildītājiem kā reiz ir pirmais solis ceļā uz plašāku auditoriju.
Šogad konkursā spēlēt bija pieteikušās piecas jaunās grupas, tomēr žūrija vērtēja vien četras, jo «Deserving Case», kas uzstājās šajā vakarā kā pēdējie, īsti neatbilda konkursa nolikumam, proti, grupā nebija neviena mūziķa no jau izbijušā Tukuma rajona. Konkursu un koncertu atklāja tukumnieki – grupa «Swarky», kas krievu valodas nezinātājus pirms uzstāšanās informēja, ka nosaukums tiešām ir saistīts ar to, kas izklausās – ar metināšanu. Kā puiši bija izteikušies savā pieteikumā, vēl pagājušā gadā spēlējuši nepilnā sastāvā, līdz grupai pievienojies vokāls – Marģers Muzika, ja, protams, par "vokālu" vispār var saukts metālistiem tik raksturīgo ķērkšanu. Vēl grupā apvienojušies Rolands Birkenšteins, Kaspars Sipovičs, Mārtiņš Kambaris un Mārtiņš Piķis. Savu muzicēšanas stilu ielikt kādos konkrētos rāmjos «Swarky» gan vēl neuzņēmās. Jāatzīst, – par ko dziedāja jeb, precīzāk, rēca grupa, bez pašu paskaidrojumiem nojaust bija pagrūti. Taču "cūku gripa", kā solīts, gan jau tika aizbaidīta, ja šo kaiti uzveic ar troksni un pozitīvu nostāju (kā zināms, par potēšanās efektivitāti jeb neefektivitāti vēl tiek diskutēts).
Ieliek dziesmā visu sāpi
Kā nākamie uz skatuves kāpa grupa «The Next Ones», kuras dalībnieki Valērijs Černejs un Matīss Gūtmanis, ir Jaunpils iedzimtie, bet vēlāk viņeim piepulcējušies Nauris Babris un Oskars Bahmanis. Dziesmas grupai sacer Valērijs un dara to jau kopš 14 gadu vecuma. Iesākumā spēlējuši vien «Red hot Chili Peppers» kaverversijas (ietekme spēcīgi jūtama arī pašu daiļradē), līdz šī gada aprīlī nolēmuši pamēģināt spēlēt ko savu. Konkursā izpildītajā repertuārā bija gan instrumentāli gabali, gan paša Valērija izpildītas dziesmas.
Vīriešu kārtas izpildītājs bija arī nākamajai grupai – «Nebeidzamais ceļojums». Viņu dziesmas atšķīrās no kopējās alternatīvās konkursa ievirzes. Tās bija melodiskas un sentimentālas – par mīlestību. Apvienojušies grupā ir Oskars un Kārlis Stikāni, vokāls – Pēteris Luns – ar īpaši patīkamu dziedamtembru. Viņu trio savās kompozīcijās izmantojas arī dzīvas klavieres un akustisko ģitāru.
Un tomēr, šogad konkursa spēcīgākā apvienība izrādījās tā, kur par vokālo pusi atbildīgas meitenes – Dagnija Millere un Kristīne Dundure. Grupa «Can zone» (itāliski nozīmējot "dziesma"), kurā apvienojušās abas meitenes un Raivo Millers, Artūrs Slaviks, Oskars Krūklis, Rolands Zelčs (akordeons), no visām konkursa grupām bija arī vispieredzējušākā, ja par to liecina koncertēšana un ieraksti (viens ieraksts profesionālā studijā jau veikts).
Žūrijai, kuras sastāvā bija šī raksta autore, kā arī Vadims Ņevjadomskis un Oskars Mustermanis – abi no pazīstamās grupas «AK69», iepatikās tieši «Can zone» atraktīvais izpildījums. Ja dziesma par "sāpi", tad tiešām klausītājs jūt un redz uz skatuves smeldzi…
Pieceļ kājās
Tātad žūrija lēma, ka dāvanu karti un iespēju spēlēt Tukuma novada svētkos saņem grupa, kas sevi pieskaitījusi Engurei – «Can zone». Tāpat vasarā, iespējams, dzirdēsim arī «The Next One« puišus, bet visu pārējos – pasākumā «Roks uz jumta» (ja vien līdzīgi, kā šogad, koncertu nepatraucēs laika apstākļi).
Tiktāl par mūziķiem.
Bet par klausītājiem? Arī par viņiem kāds vārds sakāms, jo, kaut kopējā noskaņa konkursā bija diezgan roķīga, šogad nevienai grupai līdzi nebija paķērušies savi atbalstītāji -"dejotāji", kā, piemēram, pērn grupai «Mazie smirdīgie kociņi». Publika lielākoties piesita takti, ērti sasēduši krēslos. Pat «Desrerving Case», kas paši trakoja uz skatuves un aicināja izkustēties arī klausītājus, neko daudz nepanāca. Kājās spēja piecelt publiku vien grupa, kas uzstājās pēc konkursa – «Inokentijs Mārpls». Laikam jau arī tam – publikas piecelšanai – ir nepieciešama pieredze, kuras šiem pankrokeriem nu noteikti nepietrūkst! Viņos klausoties, smaids sejā vienkārši nenozūd un žēl, ka lielākā daļa konkursanti uz šo pasākuma daļu nepalika – iespējams, būtu ko pamācīties!
