Apvienības «Par labu Latviju!» (PLL) programma ir pārpildīta ar vispārīgiem saukļiem, kurus ir grūti analizēt, jo nav precīzu norāžu, kā tie tiks izpildīti. Piemēram, mērķi «valsts bez parādiem, atbrīvojoties no faktiskās «fiskālās okupācijas»», «Latvijas ekonomiku – fiskāli stimulēt, nevis deformēt» nav papildināti ne ar kādām norādēm, kā tie tiks sasniegti, īpaši atminoties, ka PLL pārstāvju «gāzi grīdā» politika valsti «fiskālajā okupācijā» novedusi.
Dažus solījumus no PLL programmas, kuru izpildi kaut daļēji varētu nākotnē kontrolēt, aicinājām vērtēt Bauskas novada vēstures, politikas, biznesa ekonomisko pamatu un sociālo zinību metodiskās apvienības vadītāju Ligitu Būmeistari un starptautisko attiecību bakalauru Jāni Beķeri.
Prasīsim, lai skolotāju un augstskolu pasniedzēju darbā galveno lomu ieņemtu mentora, konsultanta, analītiķa, aktīva moderatora, projektu vadītāja un trenera funkcijas, lai tie pilnībā pārvaldītu informātikas un komunikāciju tehnoloģijas.
L. Būmeistare:
– Prasības ir tādas, ka nesaprotu, kāpēc vajag politiķus, konsultantus, analītiķus, projektu rakstītājus, programmētājus, jo viņu prasmes būs apguvuši pat pamatskolas skolotāji. Protams, ar tagadējām skolotāju algām. Uzskatu, ka lielākā daļa skolotāju un pasniedzēju jau tagad daudz ko no prasītā ir apguvuši. Vai programmas veidotāji to zina?
Jo vairāk bērnu, jo mazāki nodokļi (mīnus 25 procenti no ienākuma nodokļa par katru bērnu). Valsts katram jaundzimušajam izsniegs saistību rakstu 1000 latu apmērā, ko izmantot, sasniedzot pilngadību.
J. Beķeris:
– Bērni nenoliedzami ir Latvijas nākotne, un solījumi ieviest vecākiem labvēlīgu politiku ir apsveicami. Tomēr nevajag aizmirst, ka ar līdzīgiem solījumiem šīs apvienības kungi un dāmas ir bārstījušies arī iepriekš, taču ar to pildīšanu ir sekmējies gaužām bēdīgi. Apvienībā ietilpstošā Tautas partija ļoti negribīgi atceras reiz tālu izskandēto «trīs bērnu politiku», kuras īstenošanu pēc vēlēšanām laikam gan spēja saskatīt tikai pārlieku liels optimists.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide ir atbalstāma iniciatīva, bet vienlaikus nozīmētu pašvaldībām pieejamo finanšu līdzekļu ievērojamu samazinājumu. Šāda likuma īstenošana, visticamāk, nozīmes paaugstinātus nodokļus citā jomā.
Tūkstoš latu lielo saistību rakstu vēl populistiskāku padara Latvijas politikā neiedomājami ilgais solījuma izpildes termiņš – 18 gadi. Manuprāt, pašlaik ir pietiekami daudz jomu, kur bērnu audzināšanā vecākiem ir nepieciešama palīdzība, pirms vēl bērns ir sasniedzis pilngadību.
Latvijas vēsture būs obligāts mācību priekšmets.
L. Būmeistare:
– Uzskatu, ka šāds uzstādījums ir tīri politisks pasūtījums. Jau tagad Latvijas vēsturi māca apmēram trešdaļu vai pusi no vēstures stundu skaita. Arī Izglītības un zinātņu ministrijas eksperiments par Latvijas vēstures atsevišķu mācīšanu, kas notika trīs gadus, pierādīja, ka ievērojamas rezultātu atšķirības eksāmenā nav. Nesaprotu, kur bija šie politiķi, kad pirms vairākiem gadiem likvidēja Latvijas vēstures stāstus 5. klasē, ar kuriem skolēni tika iepazīstināti ar svarīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē.
Četru gadu laikā Pasaules Bankas biznesa vides indeksā panākt vietu pasaules «Top 10».
J. Beķeris:
– Svarīgi ir saprast, ko tas nozīmē. Atrašanās topa augšgalā nozīmē mazāku darba ņēmēju aizsardzību. Latvija pašlaik atrodas 27. vietā, Francija un Vācija šajā reitingā atrodas attiecīgi 31. un 25. vietā un jūtas diezgan labi, neplānojot, piemēram, atvieglot darba devēju iespējas atbrīvot darbinieku.
10. Saeimas darbības laikā neatgriezeniski apturēt ekonomisko lejupslīdi.
J. Beķeris:
– Uzskatu, ka šis mērķis jau ir sasniegts un ir nepareizi ko tādu iekļaut savā priekšvēlēšanu programmā. Domāju, ka jebkuri nākamie valdības vadītāji nekautrēsies uzņemties nopelnus valsts izvešanā no krīzes.
Zemākie nodokļi Eiropas Savienībā.
J. Beķeris:
– Latvijā ir otrs zemākais nodokļu līmenis ES. Ja cilvēks vēlas «lielu valsti», kas spēj rūpēties par viņu un bērniem, nodrošinot veselības aprūpi, izglītību, ir pilnīgi neloģiski samazināt nodokļus. Solījumus samazināt nodokļus ir ļoti grūti uzskatīt par pārdomātiem kontekstā ar pārējiem solījumiem, kas nenovēršami pieprasītu nozīmīgu valsts budžeta daļu iekasēt tieši nodokļos.
Kopumā L. Būmeistare secina: "Rodas sajūta, ka daudz ko cenšas sarakstīt, nepadomājot, kā to realizēs, par kādiem līdzekļiem." "Mans vērtējums ir visai skarbs, lai arī cik ļoti kādam gribētos ticēt tam, kas programmā tiek solīts," tā J. Beķeris.
Egils Seņkāns (SIA «Lestene» valdes priekšsēdētājs):
– Viņu solījumi ir diezgan tukši, daudz tukšvārdības. Šajā sarakstā ir Tautas partija un Latvijas Pirmā partija, kuras mums daudz solīja arī iepriekšējās reizēs, bet savus solījumus nav pildījušas, un es viņiem vairs neticu. Varu pateikt par sevi: ja mani vienreiz piemāna, tad nākamreiz es vairs neļaujos. Ko tur vairs komentēt un apspriest?!
Liena Akmens, (vēsturniece, tulkotāja, apgāda «Kontinents» redaktore):
Zinot šīs apvienības pagātni un sastāvdaļas (buldozers plus mākoņstūmējs), – nevilšus gribas komentēt jau pirmo programmas teikumu: "Galvenais princips – "Cilvēks pirmajā vietā!"" Proti, gribas jautāt, kas ir šis cilvēks, kurš apvienībai pirmajā vietā? Spriežot pēc partijas pārstāvju un jo īpaši vadioņu darbības, tie atkal ir "savi cilvēki" visās labajās vietās.
Ir gan programmā norāde, ka atbilde meklējama kādā Tautas deklarācijā, kur paustās prasības "kopīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, sociālā statusa, politiskās vai reliģiskās pārliecības". Bet, ziniet, tā deklarācija – pārkopēta arī programmā – ir nekonkrēts, 10 saukļos noformulēts frāžu kopums! Secinājums: iznāk tāds kā apburtais loks – programmā ir norāde uz Tautas deklarāciju, bet tā mudina atgriezties pie programmas; programmā ir norāde uz izvērstu programmu apvienības mājaslapā, taču tur nekas vairāk par tiem pašiem saukļiem nav atrodams. Vai pa tādu pašu apburto loku un ar tikpat maldinošām norādēm apvienība sola vest valsti nākamos četrus gadus?
