23. augustā atzīmējam «Baltijas ceļa» 25. gadadienu, kad vairāk nekā viens miljons cilvēku sadevās rokās, veidojot 600 km garu ķēdi, lai nodemonstrētu, ka trīs mazās Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – vēlas atgūt brīvību: «Baltijas ceļš» sākās Tallinā, kad cilvēki sadevās rokās, veidojot nepārtrauktu ķēdi cauri Rīgai, un beidzās Viļņā. Tukumniekiem bija paredzēta vieta ķēdes posmā pie ceļa stabiņa, kurš «Baltijas ceļā» uzrādīja 334 km (rēķinot no Tallinas) uz Bauskas pusi. Šodien varētu teikt, ka tā bija vieta uz Bauskas šosejas no Ķekavas apļa uz Iecavas pusi. No toreizēja darba kolektīva SIA «Šlokenebka» (tagad SIA «Strabag»), lai piedalītos «Baltijas ceļa» veidošanā, bija ieradušies ceļu būvētāji un viņu ģimenes ar trim autobusiem. Viens no «Baltijas ceļa» organizētājiem un vēlāk Tautas frontes aktīvistiem Armands Māliņš atceras šo pacilājošo un aizkustinošo akciju, kad visi bija vienoti savos centienos. Toreiz «Baltijas ceļā» stāvēja Ēvalds Akmentiņš, Raimonds Kopaigors, Gunita Paidere, Mārtiņš Kronbergs, Lilija Kronberga, Alvis Zorgevics… Edgars Āboliņš ar savu sarkano autobusu vēlāk kļuva par tādu kā Atmodas simbolu, jo viņš veda kolēģus gan uz «Baltijas ceļu», gan arī vēlāk janvārī uz barikādēm Rīgā. Visus Zīmīgi, ka Armandam Māliņam pašlaik, «Baltijas ceļa» jubilejas gadā, strādājot uzņēmumā «Strabag» darba objekts atrodas Zilupē. Skatoties uz robežsargiem, A. Māliņš saka: “Brīvība ir atgūta, taču laiks apzināties, ka tā mums ir sargājama.” Viņš «Baltijas ceļa» jubileju atzīmēs Šlokenbekas muižā, kur šodien, 23. augustā, pēcpusdienā paredzēts atceres pasākums.
