Sociālajās iestādēs – stingra piesardzība

Sociālās aprūpes centrā «Rauda», kur šobrīd dzīvo 298  cilvēki, līdzīgi, kā citos sociālajos centros, uz karantīnas laiku ir ierobežota, piemēram, trešo personu ciemošanās, kā arī paciņu piegāde. Ņemot vērā, ka ārkārtas situācijas termiņš tiek pagarināts, vaicājām, vai šis noteikums nevarētu tikt mīkstināts? “Mēnesis nu ir pagājis un diezgan veiksmīgi. Paldies par to jāsaka arī klientiem, kas šajā gadījumā ir saprotoši. Taču nedomājam, ka šobrīd būtu kādi sūtījumi, kas būtu tik akūti nepieciešami, lai ierobežojumus mīkstinātu, jo mūsu pakalpojuma saturs nodrošina ar visu, kas vajadzīgs. Cilvēki ir apgādāti, aprūpēti un pasargāti. Jā, nav klātienes kontakta ar saviem tuviniekiem, bet diemžēl šobrīd jāiztiek ar mūsu personālu. Gaidīsim maiju un tad jau arī skatīsimies, kā situācija attīstās. Jāpiebilst, ka uz laiku centrā tiek pārtrauktas arī visas grupu nodarbības, tāpat ēdināšana šobrīd norisi istabiņās, nevis kopējā ēdamzālē. To, ko varam noorganizēt – pastaigas ārā, palasīšanu priekšā vai citas individuālās nodarbības, ko veic sociālais darbinieks, – to arī praktizējam,” skaidro iestādes vadītāja Dace Randoha. 

Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālē «Ķīši», kurā dzīvo 90 cilvēku,  Covid-19 pandēmijas laikā noteikti stingri ierobežojumi.

Kā telefonsarunā stāstīja filiāles vadītāja Baiba Ozola, līdz šim ir izdevies no saslimšanas izvairīties, pateicoties ļoti stingrajiem ierobežojumiem: “Pie mums neviens no malas, izņemot darbiniekus, nebrauc, un arī klienti nekur prom no centra doties nedrīkst. Protams, ļoti daudz runājām, skaidrojām, kāpēc tā darām. Sākumā tiešām šiem ierobežojumiem bija liela pretestība, jo cilvēki bija pieraduši iet uz veikalu, bija pieraduši iepirkties autoveikalā, kas te iebrauc, taču tagad to visu esam nolieguši. Tas nav vienkārši, jo dažādi ierobežojumi rada stresu, satraukumu un arī agresiju, tāpēc esam par šo situāciju diskutējuši arī ar epidemiologiem. Tomēr galvenais šādas rīcības mērķis ir pasargāt klientus no šīs saslimšanas, jo īpaši tāpēc, ka viņiem ir arī citas veselības problēmas. Vienlaikus esam pārkārtojuši arī ikdienas režīmu, piemēram, pusdienošanu – maltītes tagad tiek pasniegtas trijās maiņās, lai samazinātu klientu kontaktēšanās iespējas.”

B. Ozola skaidroja, ka klienti nav ieslēgti četrās sienās: “Viņi var iet ārā, pastaigāties, visi kopā sakopjam apkārtni, kā to būtu darījuši Lielās talkas laikā – zinām, ka šāda darbošanās palīdz visvairāk. Varu teikt, ka, salīdzinot ar citiem centriem, mums ir ļoti laba atrašanās vieta – tālu prom no apdzīvotas vietas, no citiem cilvēkiem, kas šajā situācijā ir lielākā priekšrocība. Mēs labi apzināmies, ka šie ierobežojumi skar pilnīgi visus, tāpēc arī tos ievērojam.”

Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcā šobrīd ārstējas 45 cilvēku. Kā stāstīja iestādes valdes loceklis Kaspars Kārkliņš, Covid-19 izplatības laikā ir noteikta stingra karantīna: “Atbilstoši Veselības ministrijas norādēm esam slēguši dienas stacionāra pakalpojumus, priekšroku dodot onkoloģisko pacientu uzņemšanai stacionārā. Darbu turpina ģimenes ārsts un ambulatorā aprūpe. Šobrīd ir aizliegti pacientu apmeklējumi, bet ir iespēja nodot kādu cienastu. Taču – tikai ar darbinieku starpniecību, nevis viesojoties pie slimnieka. Līdz ar to mēs esam izslēguši iespēju vīrusu slimnīcā ienest šādā veidā, taču vienlīdz uzmanīgiem jābūt pašiem darbiniekiem, kas ikdienā nāk uz darbu. Trīs darbiniekus, kam bija nelieli saaukstēšanās simptomi, nosūtījām uz pārbaudi, taču analīzes bija negatīvas, līdz ar to viņi varēja turpināt darbu iestādē.”

Vaicāts, vai slimnīcā pietiek masku un dezinfekcijas līdzekļu, K. Kārkliņš skaidroja, ka slimnīca ir nodrošinājusies ar dezinfekcijas līdzekļiem, bet pagājušajā nedēļā no Nacionālā veselības dienesta saņemti individuālie aizsardzības līdzekļi – sejas maskas, sejas aizsargvairogi un respiratori. Slimnīcas vadītājs pauda cerību, ka arī no nākamās piegādes šos līdzekļus varēs saņemt.

Vairāk lasiet otrdienas, 14. aprīļa, laikrakstā ŠEIT=>