Tā reizēm dzird labsirdīgi smejam – kad sniegs nokusīs, Zipis atkal aicinās «Sveikuļos» celt sniegavīrus…Tomēr šo svētdien sniega pļavā vēl bija atliektiem galiem un, kā stāstīja atpūtas bāzes saimnieks un veselīgas atpūtas entuziasts Zigfrīds Freimanis, šis bija īstākais laiks, kad aicināt kopā ļaudis uz «Sniegavīru festivālu» – piekto gadu pēc kārtas.
Piešķirt pavasarīgi lipīgajam sniegam formu šoreiz bija ieradušās deviņas kompānijas. Pērn cilvēku it kā esot bijis vairāk, atzīst Z. Freimanis, šogad sniegavīru cēlāji izcēlušies ar izdomu. Pēc divu stundu smaga darba laukumā bija sasēduši gan dažnedažādi kustonīši, piemēram, Siliņu ģimenes astoņkājis "Jumpravnieks", gan tautisko deju dejotāji – Matkules-Tukuma apvienotā komanda «Buses» bija izveidojusi darbiņu ar atbilstošu nosaukumu – «Pēdējais dancis». Kā to skaidroja komandas kapteinis Ivars Busenbergs, "pēdējais" tādēļ, ka drīz vien no sniegotā pāra, kas saķērušies ciešā deju tvērienā, pāri paliks tikai slapja vieta… Savukārt Strautmaņu ģimene sniegā bija iekārtojuši veselu atpūtas istabu – ar košiem dīvāniņiem, galdu un pat televizoru. Uz galda, kā pienākas, desmaizītes un salātlapas, lai paši iestiprinātos un arī vērtēšanas komisiju iekārdinātu. Tāpat komandas bija padomājušas, kā ziemā uzturēt sportisku garu – vieni pievērsās sniega futbola attēlošanai, citi – sniegavīra ledainajā rokā iespieda hokeja nūju. Tikai basketbolists tā arī neuztapa un beigu beigās tika pārdēvēts par "Sniega skudrupūzni". Pašā kalna galā izvērsās savdabīga protesta akcija – sniegavīrs ar bēdīgu seju lūdza ziedot degvielai, lai varētu iedarbināt savu sniega auto. Bet pati pēdējā komanda, kas ceļu līdz festivālam bija mērojuši vistālāk – no Rīgas, triecientempos uzražoja sniega "bērnu". Kā paši smējās, viņu komanda – bērnudārza grupiņa «Saulstariņš», tāpēc arī skulptūra tematiski atbilstoša.
Atzinību un savu īpašo nomināciju – par "kājaināko", "čupīgāko" vai "sadzīviskāko" sniega darbu saņēma pilnīgi visas komandas. Tāpat arī nelielas pārsteiguma balviņas un aicinājumu piedalīties nākamajā tradicionālajā brīvdabas pasākumā – vizbulīšu svētkos. Z. Freimanis pārliecināja, ka vēl pāris dienas un pirmās puķītes mežā būšot, kā likts. Bet pārpalikušo sniegu, kas sagūlis sētmalēs, laukumos un pļavās, vēl pāris dienas noteikti varēs izmantot "būvdarbiem". "Kā izteicās viena ģimenīte, varbūt sniegavīrus vajadzētu iekļaut «UNESCO» nacionālā mantojuma sarakstā!?" stāstīja Zipis. Agrāk tāds stāvējis pie katras mājas, šobrīd vien suņu kakas sētas "rotājot"…
