Neatkarīgi no tā, vai augšas stellē novadus vai nē, Smārde allaž bija, ir un būs. Un to itin labi apzinās ikviens smārdenieks, milzkalnieks, cērkstinieks, raudinieks – visi, kas pagastam piederīgi. Apzinās, ka paši ir bagāti un var dzīvot bez citu palīdzības. Turklāt – dzīvot zaļi.
Smārdes apkaimē privātmājas slejas viena pēc otras. Miesta centrā, pie tēlnieka Kārļa Zāles pieminekļa I Pasaules karā kritušajiem novadniekiem, visapkārt teju divu hektāru platībā stādīs parku. Jau šoruden, septembra beigās. Tad labāk koki ieaugas. Iecerēts mazu parciņu izveidot arī līdzās pagastmājas klajumā. Dārzniecei Liārai Ginterei zaļā un ziedošā kopšanā visas vasaras garumā palīdzēja deviņi čakli Smārdes pamatskolas skolēni. Lietderīgi izmantoja Nodarbinātības valsts dienesta naudu. Tāpēc arī Smārdes pagasts ir tik turīgs, jo visi jau no bērna kājas strādā tā, lai muguras var atliekt. Iztaisnoties, lai visi redz un pazīst drēbi.
